Šodien Vērmanītī risināsies režisores Intas Ūbeles izlolotās Teātra dziesmu spēles
Kā teātris iederas Dziesmu svētkos? "Es domāju, ka itin labi — manuprāt, latvieši ir tikpat lieli teātra spēlētāji, kā dziesmu dziedātāji," ir pārliecināta Teātra dziesmu spēļu koncepcijas autore Inta Ūbele. Tādēļ viņa kopā ar saviem kolēģiem sarūpējusi šo pasākumu, kas trešdien Vērmanes dārzā pulcēs 350 teātra spēlētāju no 18 Latvijas amatierteātriem Dobelē, Limbažos, Jēkabpilī, Rēzeknē un citās Latvijas malās.
"Latviešu teātris ir dzimis no dažādām tradīcijām un rituāliem — kāzu godiem, saulgriežu mistērijām, Ziemassvētku ķekatu gājieniem, un tas, kas saistās ar mūsu nācijas kodu, ir teātrī iekšā: gan dialogi un monologi, gan pārģērbšanās, gan svinēšana… Un arī apdziedāšanās un dziedāšana." Režisore atgādina arī otru iemeslu sanākšanai — šogad latviešu teātris atzīmē savu 140.dzimšanas dienu.
Atklās latvieša būtību
"Izspēlēsim un izrādīsim, kāds tad īsti ir latvietis. Varētu teikt, ka raibs kā deķis, kas sašūts no daudzām krāsainām lupatiņām," Inta atklāj pasākuma ideju un smaidot piebilst, ka uz latvieti acīmredzot var attiecināt vai visus apzīmējumus: viņš ir dziedātājs, dejotājs, mīlētājs, sliņķis, asprātis, arī drusku tenkotājs; arī labsirdīgs, naivs, drusku paskops… Tādēļ pulksten septiņos vakarā visas teātru saimes kāps uz lielās skatuves, lai izspēlētu uzvedumu Kā raibs deķis ir latvietis, kurā izmantoti spilgtie un asprātīgie, nu jau par tautas folkloru kļuvušie Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Ādolfa Alunāna daiļdarbu tēli — Pindacīša, Kārlēns, Joske, Marija, Pičuks, Lavīze, Taukšķis u.c. "Mēs gribam, lai tas nav smagnēji, bet lai radītu tādu kopības sajūtu un ar šodienas acīm paskatītos uz latvieti. Nekas daudz jau mainījies nav, jo likumi un tikumi jau ir tie paši…" uzskata pasākuma režisore, piebilstot, ka arī skatītājiem vajadzētu iesaistīties, jo teātra ļaudis nav iecerējuši visu spēlēt vieni paši. "Tie ir svētki visiem!" viņa uzsver.
Ies brizdu brazdu
Aktivitāšu netrūks līdz vakaram, jo darbība risināsies visos Vērmaņdārza stūros — tirgus laukumā, bērnu laukumā un Stipro vārdu saņemšanas laukumā. Garlaikoties nenākšoties nevienam, turklāt, kā uzsver režisore, — skatītāji brīvi varēs staigāt pa Vērmaņdārzu, nebaidoties kaut ko nokavēt. Savi piekritēji noteikti varētu būt Teātra ķēķim, kur tiks ceptas pankūkas un vārīta saimes zupa. "Te katrs varēs iemēģināt roku, metot pankūkas gaisā un mēģinot tās noķert. Ja izdosies, zapte būs par brīvu, ja ne — nāksies maksāt..." noteikumus klāsta Ūbele.
Savukārt Stipro vārdu saņemšanas laukums varētu piesaistīt jaunās, neprecētās dāmas — te ikviena meita, kas gribēs tikt pie brūtgāna, varēs iet pie Bebu mātes, kura izrādīšot, kā un kas pareizi jādara, lai savu sapni piepildītu. Inta šķelmīgi smaida un apgalvo: "Tā ir pavisam nopietna lieta, jo jūs taču zināt, ka tās rituālu lielas ir nopietnas: gan zālīšu tēju baudīšana, labu padomu došana, gan viss pārējais. Ja tam tic, tad viss ir kārtībā!"
Netālajā Teātra tirgū, kā jau pieklājas, būs gan andele, gan izsoles, gan varēs iemācīties pletēt ar īstu ogļu gludekli, uzdziedot dziesmiņu no izrādes Skroderdienas Silmačos, gan vēl šo to citu. Un arī izzīlēt savu nākotni, jo, kā jau tirgū pieklājas, būs sastopama īsta čigāniete.
"Ticiet man — te viss ies brizdu brazdām, kā teica Kārlēns no Skroderdienām," sarunas nobeigumā apgalvo Inta, aicinot ikvienu šodien iegriezties Vērmaņdārzā un piebilstot: ja arī savilksies lietusmākoņi, gan jau stiprie vārdi tos izdzenāšot…