Apspēlējot krievisko identitāti

Krievijas mākslas ekspozīcija izstāžu zālē Arsenāls būs apskatāma no 19.septembra līdz 23.novembrim. Tas ir viens no nozīmīgākajiem Krievijas kultūras sezonas Latvijā notikumiem, kas tapis, LNMM sadarbojoties ar Valsts laikmetīgās mākslas centru Maskavā. Šī izstāde ir Krievijas mūsdienu mākslas zvaigžņu parāde. "Skatītāji vienmēr ir atsaucīgi uz skaļiem vārdiem. Viņi grib redzēt to mākslinieku darbus, kuri jau ir kļuvuši slaveni," uzsver E.Ansone. Rīgā varēs apskatīt gan Oļega Kuļika 1998.gada instalāciju Suņu viesnīca, gan Aleksandra Vinogradova un Vladimira Dubosarska 2008.gada darbus. Lielākā daļa eksponātu tapuši šajā gadsimtā. "Maskavas kolēģi šaubījās, vai tiešām šajā izstādē ir jābūt Kuļikam - viņš jau tik daudz kur bijis, tik atrādīts. Taču mēs ļoti gribējām šeit arī Kuļiku," saka E.Ansone. Līdzās māksliniekiem, kuri jau ir iemantojuši neapstrīdamas vērtības statusu laikmetīgajā mākslā, ekspozīcijā iekļauti arī mazāk zināmu autoru projekti. Turklāt viņi pārstāv ne tikai Maskavu un Sanktpēterburgu, bet arī Ņižņijnovgorodu, Kaļiņingradu, Jekaterinburgu un Novosibirsku. Ironija pret sevi Izstādi sagatavojuši Valsts laikmetīgās mākslas centra vadītājs Leonīds Bažanovs un šā centra mākslas programmu nodaļas vadītāja Irina Gorlova. Šī būs vērienīgākā Krievijas laikmetīgās mākslas ekspozīcija, kas redzēta Rīgā pēdējos divdesmit gados. "Cik tad bieži mēs braucam uz Maskavu? Parasti jauno Krievijas mākslu mēs redzam Venēcijas biennālē, izstādēs Documenta un Manifesta - tādēļ mums šis ir milzīgs kultūras sadarbības solis," stāsta E.Ansone. "Es jūtu, ka Krievijas mūsdienu māksla ir tas, kas mums šeit ir labi saprotams, - mūs vieno kopējā sociālisma pagātne. Mums ir pazīstama tā ģenēze, tās saknes. Mums ir skaidrs, no kurienes nāk šie mākslinieki un viņu darbi. Mums tas viss ir daudz tuvāks nekā Rietumu pasaulei," viņa piebilst. Šie mākslinieki apspēlē krievisko identitāti, viņi izturas ar ironiju pret sevi. "Mēs tā nekad neuzdrošinātos, jo esam bailīgāki. Mums nav tāda vēriena un negantuma iekšā," uzskata E.Ansone. "No krievu māksliniekiem mēs gaidām liela vēriena instalācijas, gaidām agresivitāti, provokāciju, eksotiku, arī politiskus gājienus un skandāla pieskaņu. Piemēram, Arsenāla vestibilā plānojam izvietot Olgas un Aleksandra Florensku instalāciju Krievu trofeja - tā pati par sevi ir kā atsevišķa kara muzeja ekspozīcija. Autori tajā ironizē par krievu kāri uz ienaidnieka tēlu - sākot no vāciešiem līdz čečeniem," saka E.Ansone. Aktivitāšu sfēra Izstādes kurators - Valsts laikmetīgās mākslas centra vadītājs Leonīds Bažanovs ir arī topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja starptautiskās ekspertu komisijas biedrs. Viņš ir viens no vadošajiem mūsdienu mākslas speciālistiem Krievijā. "Ne mums, ne jums nav jāmēģina līdzināties Tate galeriju tīklam vai Gugenheima muzeju ķēdei - laiks, kad uz to varēja pretendēt, ir pagājis. Patlaban ir cieši jāstrādā ar publiku - gan ar vienkāršiem iedzīvotājiem, gan ar snobiem. Ir jādemonstrē kino, jārīko lekcijas, jāpiedāvā koncerti, performances un hepeningi," sarunā ar Kultūras Dienu uzsver L.Bažanovs. "Kad 16 gadu atpakaļ Krievijā tika pieņemts lēmums par Valsts laikmetīgās mākslas centra izveidi, mēs uzreiz atteicāmies no idejas veidot muzeju, jo tas paredz visaptverošu mākslas kolekciju, taču savākt pietiekami pārliecinošu mūsdienu krievu mākslas krājumu vairs nebija iespējams - labākie darbi jau sen atrodas labākajos Rietumu muzejos un privātkolekcijās. Tādēļ esam izvēlējušies citu darbības modeli - mūsu prioritāte ir aktivitāšu sfēra, ne tikai kolekcijas veidošana. Organizējam izglītības projektus, rīkojam ceļojošas izstādes Krievijas pilsētās un ārzemēs. Mēs gribam būt pēc iespējas tuvāk skatītājiem, gribam arī būt ideju laboratorija, kas veicina dzīvu, aktīvu mākslas procesu. Visās šajās iniciatīvās ļoti svarīga ir sadarbība un dialogs. Šā gada pavasarī Maskavā mēs uzņēmām Latvijas laikmetīgās mākslas izstādi Buket, bet drīz Rīgā redzēsiet Krievijas mākslas izlasi," teic L.Bažanovs. Izstādē Arsenālā piedalīsies Viktors Aļimpijevs, Jurijs Alberts, Konstantīns Batinkovs, Viktorija Begaļska, Sergejs Bratkovs, Jurijs Vasiļjevs, Aleksandrs Vinogradovs un Vladimirs Dubosarskis, Jeļena Jelagina un Igors Makarevičs, Vladislavs Jefimovs un Sergejs Deņisovs, Irina Zatulovska, Vadims Zaharovs, Aleksejs Kallima, Irina Korina, Oļegs Kuļiks, Aleksandra Mitļanska, Provmiza (Sergejs Provorovs un Gaļina Mizņikova), Vitālijs Pušņickis, grupa Zilie deguni, grupa Zilā zupa, Haims Sokols, Leonīds Tiškovs, Olga un Aleksandrs Florenski, Oļga Černišova, Sergejs Šehovcovs un Sergejs Šutovs.