Atvērs grāmatu par Latvijas Tautas frontes pirmsākumiem

- No 1993.gada septembra līdz 1995.gada septembrim Dinevičs bijis valsts akciju sabiedrības „Latvijas Aviolīnijas” (Latavio) valdes priekšsēdētājs. 1995. gada oktobrī aviosabiedrība atzīta par maksātnespējīgu. Valsts kontrole 1995. gadā pārbaudē atklāja vairākus likumpārkāpumus. Dineviča darbības laikā konstatēti šādi pārkāpumi: 1993. gada 10. decembrī noslēgts līgums ar Banku Baltija par 7 miljonus USD lielu kredītu, neievērojot statūtus. 1993. - 1995.gadā nelikumīgi aprēķināta un izmaksāta darba alga, prēmijas un piemaksas, tai skaitā arī valdes priekšsēdētājam Dinevičam LVL 6 793 apmērā. 1994. gada 15. aprīlī samaksāti USD 50 000 par 8 nedēļu ilgām apartamentu lietošanas tiesībām gadā klubā “Pueblo Canario” Spānijā uz 3 gadiem. Būdams Latavio prezidents, J.Dinevičs pārdevis aviokompānijas īpašumus — lidmašīnas un nekustamos īpašumus — ārzonas firmai „Valley Investment”, kura figurē arī Latvenergo trīs miljonu lietā, caur kuru 1998. gadā nauda tika pārskaitīta uz politiķa Andreja Panteļējeva kontu un kura Bankā Baltija ņēmusi vairāk kā 15 miljonus USD lielu kredītu. Tiesā J.Dinevičs apgalvoja, ka īpašumus pārdevis uzņēmuma interesēs, lai dzēstu parādu BB. Tāpat J.Dinevičs kā privātpersona Bankā Baltija ņēmis 127 000 LVL kredītu. Savukārt Banka Baltija ir izsniegusi vairāk kā vienu miljonu USD lielu kredītu Dineviča dēla Dāga uzņēmumam „Gosupi”. - 2005. gada martā Dineviča dēls Dāgs sadūra SIA "Consena plus" bijušo valdes priekšsēdētāju I un tika izsludināts policijas meklēšanā. Šajā laikā Dāgs Dinevičs sev iepriekš pilnībā piederošo jogurta ražošanas uzņēmumu SIA "Gosupi" pārreģistrēja uz savas mātes Vijas Dinevičas vārda. Kā skaidroja Uzņēmumu reģistrā, lai arī cilvēks izsludināts meklēšanā, reģistram nav tiesību atteikt veikt kaut kādas izmaiņas, arī īpašnieku pārreģistrāciju. 2005. gada septembrī policija aizdomās par mēģinājumu izspiest naudu no Jāņa Dineviča aizturēja dēla upuri. Jānis Dinevičs toreiz laikrakstam "Diena" apstiprinājis, ka no viņa izspiesta nauda, bet atteicies sīkāk izklāstīt notikušo. Cietušā aizstāvis zvērināts advokāts Māris Mezītis tolaik norādīja, ka viņa klients vēlējies saņemt kompensāciju "uz brīvprātīgiem pamatiem" par morālo un materiālo kaitējumu. Turklāt tikšanos piedāvājusi "otra puse", nevis dēla upuris. Dāgs Dinevičs tika aizturēts 2005. gada 16. decembrī. Avots: LETA. XXX

Tēvs un dēls — biznesā Raksta tapšanas brīdī policijai bija visai pamatoti iemesli uzskatīt, ka D. Dinevičs izvairās no izmeklēšanas, jo nebija atrodams ne dzīvesvietā, ne darbavietā. Savukārt viņam piederošā uzņēmuma Gosupi darbinieki apgalvoja, ka firmas īpašnieks atrodas ārpus Latvijas, taču ne precīzu atrašanās vietu, ne atgriešanās laiku pateikt nevarēja. Apmēram to pašu teica meklētā tēvs Jānis Dinevičs, kurš jau vairākus gadus strādā dēlam piederošajā uzņēmumā Gosupi un tagad ir arī šā uzņēmuma direktors. Minētais uzņēmums, kas pazīstams kā jogurta Jogijs ražotājs un kam tirgū sokas tīri labi, deviņdesmito gadu sākumā izpelnījās ievērību saistībā ar vairāk nekā 1 miljonu dolāru liela kredīta saņemšanu no Bankas Baltija. Kredītus tolaik gan ņēma un deva bez īpašas atlases, taču šāda apjoma līdzekļu uzticēšana pavisam jaunam uzņēmējam iesācējam bija visai dīvaina. Eksperti kredīta saņemšanu saistīja ar D. Dinēviča tēvu, tagadējo Rīgas Domes deputātu Jāni Dineviču, kurš tolaik bija Saeimas deputāts un vēlāk arī uzņēmuma Latavio prezidents. Jau 1995. gadā Latvijas Privatizācijas aģentūra bija spiesta konstatēt, ka kompānijas darbība valstij radījusi 12,5 miljonus latu lielus zaudējumus. Zīmīgi, ka lielākos zaudējumus radīja tieši Bankā Baltija saņemtais 1,2 miljonus latu lielais aizdevums, kuru uz 120% gadā bija veicis vēl iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Eduards Maharevs. Tolaik šādu aizdevumu izsniegšana bija ļoti populārs veids, kā bankas pārņēma savā kontrolē lielus, perspektīvus uzņēmumus. Bieži bija gadījumi, kad kredīti tika ņemti ar nolūku, jau iepriekš zinot, ka nekad netiks atdoti, taču ir zināmas arī situācijas, kad šī nauda tika aizdota tikai uz papīra, bet visi bankas izdevumi aprobežojās ar prāvu kukuli uzņēmuma atbildīgajai amatpersonai. Vēl 1995. gadā masu saziņas līdzekļos nonākusī ekonomista Ulda Oša vēstule Aleksandram Laventam liecināja, ka banka nopietni bija domājusi par Latavio privatizāciju. Interesanti, ka tieši šajā gadā savu kredītu no Bankas Baltija dabūja arī Dāgs Dinevičs. XX

Jānis Dinevičs (LSDSP) pirms daudziem gadiem pārdzīvoja vienu no atjaunotās Latvijas pirmajiem seksa skandāliem. 90. gadu vidū viņš vadīja Latvijas Aviolīnijas un, atklājot reisu uz Turciju, līdz paķēra sievu. Pēc nokāpšanas no trapa gan ilgs laiks nepagāja, kad atklājās, ka īstā Dinevičas kundze palikusi mājās... Skandāls ģimenē gan jau bija, bet Dinēvičs joprojām ir laulībā ar sievu Viju, starp citu, savu bijušo skolotāju, daudz vecāku par vīru. Vēlāk sekoja jocīgais Latvijas Aviolīniju bankrots. Dineviču dēls Dāgs, 2005. gadā kļuva krimināli slavens, sadurdams cilvēku. Dinevičs dzina pēdas savai draudzenei un iedomājās viņu meklēt uzņēmēja Ivara dzīvoklī. Vārdu apmaiņa beidzās ar diviem naža dūrieniem Ivaram, ielaušanos dzīvoklī, pistoles vicināšanu pret viņa sievu un meitu. Policijai izdevās varmāku notvert tikai pēc nepilna gada. Ļoti jokaini, ka meklēšana netraucēja uzņēmējam firmu pārreģistrēt uz mātes vārda. Dinēvičam piesprieda četrus gadus nosacīti un 15 000 latu sodu. Kamēr dēls slapstījās, tēvs viņa upuri vainoja izspiešanā un vīrieti pat aizturēja policija. Ivars vien vēlējies saņemt kompensāciju, bet traktēt jau var visādi... Pēdējā tiesa piesprieda nosacītu sodu un kompensācijas izmaksu probācijas laikā, kompensācijas neizmaksāšanas gadījumā, dēlam būs jāizcieš tiesas noteiktais sods. Probācijas laiks ir beidzies, kompensāciju joprojām dēls nav izmaksājis, tātad turpinājums sekos – iespējami divi varianti cietums vai bēguļošana un finālā atkal cietums. XX