Dzeja

.. *** MEDITĀCIJA Skanot Hendeļa Largo... "Titāniks" grima — neviens nepateiks – kas tas bija... kad sāka jau apledot stīgas, un simtkārt piesauktais Dievs neko nespēja glābt, nāves kalpones — bailes — noliecās mūzikas priekšā, neviens nepateiks — kas tas bija... grima "Titāniks" Visuma pauzē, un skanēja Largo kā aizlūgums, varbūt par visiem mums *** TINTESZIVS MEISTARKLASE Zem mēness, tā kā ēnstrādnieks, uz kādas vecas baržas, uz rīta pusi kuģojot nes mani darvas smarža... Un tinteszivs to jūt tik labi, tā spēlēdamās tuvāk nāk, tad atkal pazūd, aizpeld klusi, bet dzelmes glezna vajāt sāk... Tās pulsējumu es vēl jūtu, un tinteszivi sveikt man prieks, es viņas meistarklasē biju kā māceklis un ēnstrādnieks *** EKSPERIMENTS DVĒSELES HIGIĒNĀ Kā tas ir — būt zvēra ādā un gaidīt kad sitīs medību stunda... Kā tas ir — būt zvēra ādā un medniekus prom no mazuļiem aizvilināt... Kā tas ir — būt zvēra ādā, mūžam par mērķi būt iznīcībai, no citkārt nolemto sugas *** PĒRĻU KROGS Jau tā kā vakars Pērļu krogā (te nemanot sāk satumst pants) caur laikiem, izgaistošā logā, tas vakars — krogus muzikants Viņš kaut ko spēlē draugiem veciem, un Pērlestēvs tur... jā, tas pats — redz tos kā sienāzīšus lecam... vēl bēgļu gaitas būs un bads Un tomēr tajā Pērļu krogā, kur visiem vējiem pāri skriet, vēl aizsaulīte iespīd logā, viss pārējais var garām iet *** Ar mākoņiem mēs pazudīsim, nekas vairs nebūs jāizsver, lai tikai nepazūd tās vietas kur sirmi vilki kādreiz dzer Ar visiem vējiem būs pa ceļam, ar krusu nāks cits reizrēķins, tas nejūtīgā logā sitīs, un stikls kusīs tā kā svins... Reiz tā kā pazudušus bērnus mūs vientulība atradīs, un, rūsas atspīduma svētīts, tas mirklis arī nesadzīs