Dzeja. Inga Gaile

Inga ir arī skaista sieviete, kādam droši vien arī visskaistākā, starojoša noteikti.

dacei ļoti patika šī dzeja.

Es nojaushu, taa ir spilgto vaardu izveele, kas man sho dzeju padara saulainu, un taas ir beigas. Preciizi noskanju aprakstiit varu tik ar vaardiem "Omiite aabelee", taa berrnu graamata. Un veel tas skaistais pantmeers, kaa "sauliite noraudaaja, tev jau vairs neraudaat", "buus labi, pietiks tev arii", kas paver melodiskumam. Noveelu, lai izdodas arvien preciizaak izteikt iisto to sajuutu un visu vaards vaardaa, kaa notika. Par "Kuuku Mariju" shie man patika labaak.

Šito bezcerību, vājprāts.

drausmīgi patika. tās naturālisms, kāds dzeja nav pierasts, taču savu dzejiskumu nezaudē. Ja būtu krājums, noteikti nopirktu!

bet man vislabāk patika par to spuldzīti. tikai "nu bet" - ne tik ciniski, bet kaut kur taisnība. jo liekas - tā kaut kā caur spēku vai pespiešanos rakstīts. it kā "juteklības auļi" vairs nenes, bet sievietei, turklāt nopelniem bagātai, grūti pārkārtoties un pat sevi pāraugt. bet nu inga tam tiks pāri, un pat ja netiks - viņa ir viena no skaistākajām un spilgtākajām dzejniecēm kādas vien Latvijā jau no sākta gala bijušas. "viskaistākā" es nedomāju smukumu, bet to ko viņa uzrakstījusi.

šoreiz nepatika :(((( kā kafija ar pienu bez piena un bez kafijas

nu bā, pat smaidīt vairs nevar. drūmo zeme.

un mūždien šis augstprātīgi pašapmierinātais smīniņš, kā "visus" par stulbiem turot

ljoti laba dzeja.

Laba autore. Dzejolis par sabiedriskā transporta "idilli" man patika vislabāk.

Ja nesanāk - nav jau obligāti jāraksta. Ja tomēr rakstīt gribas, kaut arī nesanāk - nav jau obligāti jāpublisko.