Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 4. oktobris
Modra, Francis, Dmitrijs

Iedzimtais rakstura vājums

Latviešu lasītājus ir sasniedzis izcils japāņu literatūras klasiķis, XX gadsimta sākuma rakstnieks Rjūnoske Akutagava. Stāstu krājums Ilzes Paegles, Edgara Kataja un Gunas Eglītes tulkojumā ir aizraujošs un smalks modernisma literatūras paraugs, ko garnē noskaņās tāla, sveša, sena esība. Lai arī tēmas ir universālas — cilvēka juceklīgie mēģinājumi izlauzties no sevis, viņa stāsti sakņojas konkrētā kultūrā. Stāstā Noromas lelles Akutagava citē Anatolu Fransu, kas precīzi atklāj arī viņa paša daiļrades pievilcību: "Nav tāda skaistuma, kas pastāvētu neatkarīgi no laika un telpas ierobežojumiem. Es varu priecāties par kādu mākslas darbu tikai tad, kad esmu atklājis tā saikni ar dzīvi."

Stāsts Rasjomona vārti ir par darbu zaudējušu kalpu epidēmijas laikā. Viņš sastop vecu sievu, kas plūkā līķim matus — izrādās, lai taisītu parūkas savai iztikai. Stāstu ievada aina — mēra skartas pilsētas vārtos sakrauti līķi, ko knābā vārnas. Zem vārtiem patvēries arī kalps, "nosēdies uz septītā — visaugstākā — pakāpiena, kasīdams lielu pinni uz labā vaiga, izklaidīgi skatoties, kā līst lietus". Lasītājs ļaujas vizuāli labi tēlotajai ainai, bet jau nākamajā teikumā pēkšņi ielaužas autors: "Autors sākumā rakstīja: "Kalps gaidīja, kad pārstās līt." Bet, ja lietus arī pārstātu, tik un tā nevarētu teikt, ka kalpam ir kāds noteikts rīcības mērķis. Parastajos apstākļos, protams, viņam būtu jāatgriežas kunga mājās, bet pirms dažām dienām kungs bija atlaidis viņu no darba. Kā jau iepriekš bija teikts, tajā laikā Kioto bija nokļuvusi neparastā pagrimumā. (..) Turklāt tās dienas laikapstākļi lielā mērā iespaidoja šī Heianas laikmeta kalpa sentimentālismu."

Japānisks/rietumniecisks


Šis ievadstāsts rāda daudzus Akutagavas stāstus raksturojošus elementus — vizuālu juteklību un psiholoģisku analīzi, mītiskus, simboliskus sižetus un literāru eksperimentēšana, spēju reizē "lidināties" augstākajās sfērās un dziņu atainot komiskas fizioloģiskas novirzes un cilvēciskas vājības, japāņu tradicionālo mantojumu un rietumniecisko modernismu. Stāstā Elles mocības ģeniālais galma gleznotājs Josihide runā par "skaistumu, kas slēpjas neglītajā". Arī Akutagavas stāstiem piemīt šī spēja neglītas, nežēlīgas ainas padarīt savādi pievilcīgas — tas ir krāšņais sadisms japāņu un citu Austrumāzijas tautu kultūrā, kas bieži fascinē rietumniekus.

Akutagava ir ass vērotājs. Piemēram, stāstā Vientulības elle sevi atpazīs pilsētas burziņa dalībnieki, "elegantas dzīves un daiļo mākslu lietpratēji". Stāsta varonis Cuto ir pazīstams ar vairākām iesaukām un neskaitāmiem paziņām. "Nekas mani vairs nesaista," viņš atzīst. "Tāpēc es vadu savas dienas, nepārtraukti dzīdamies pēc dažādām pārmaiņām. Taču no elles man, protams, neizbēgt. Pat tad, ja es apstātos un cerētu rast mieru, mani joprojām mocītu drūmas domas. Tālab esmu izvēlējies, lūk, šādu bezmērķīgas rosības dzīvi."

Jā, daži Akutagavas stāsti ir visai moralizējoši. Piemēram, Batāšu biezputrā kāds nožēlojams samurajs dzīvo tikai minētā garduma dēļ: "Cilvēki reizēm pakārto visu savu dzīvi kādai vēlmei, kaut arī pavisam nav pārliecināti, vai izdosies to piepildīt." Tiekot pie putras neizmērojamos daudzumos, viņam, protams, tā sāk riebties. Savukārt Elles mocībās ģeniāls mākslinieks, kurš mākslu vērtē augstāk par morāli, pats sadeg savas groteskās filozofijas ugunīs.

Taču kopumā Akutagava neiekrīt moralizētāja lamatās. Piemēram, Slepkavībā Apgaismības laikmetā tā (anti)varonis, rīkodamies savu kaislību dzīts, sevi pārliecina, ka viņš patiesībā palīdz citiem, un sastrādā briesmu lietas. Arī Laulības Apgaismības laikmetā ataino naiva ideālisma pašapmānu. Īsti psihedēliskā nenoteiktības labirintā lasītājs iekļūst Bambusu biezoknī, kur, šķetinot slepkavību, beigās iestājas sajukums un vairs nevar saprast, kurš pie vainas.

Dēmonu upuris?

Pēdējais stāsts Kāda idiota dzīve mulsina, jo tā ir paša Akutagavas literāra dienasgrāmata, viņa sajūtu apraksts dažus mēnešus pirms pašnāvības 1927.gadā. (Vai pašnāvību izsauc Kāda idiota dzīvē minētais fin de siecle (gadsimtu mijas) dēmons vai japāņu kultūras īpatnības?) Neraugoties uz Akutagavas agro aiziešanu, viņa darbi uztverami kā pēckara rakstnieku stāsti. Viņam piemīt apbrīnojama informētība par jaunākajām globālajām kultūras tehnoloģijām, kas japāņiem piemitusi ne vien mūsdienās. Rakstot par cilvēka izjūtām, viņš lauž robežas starp kultūrām, starp laicīgo un sakrālo, starp tautas pasaku un eksperimentālu literatūru. Stāstā Batāšu biezputra Akutagava raksta: "Tā vien šķiet, ka senlaiku rakstu krājumu veidotājus daudz neinteresēja vienkārši cilvēki un ikdienišķi notikumi. Tieši tāpēc viņi tik ļoti atšķiras no tiem mūsdienu japāņu rakstniekiem, kas pieder pie naturālisma novirziena." Šo frāzi arī var attiecināt uz Akutagavu pašu, jo arī viņš piederēja pie tā dēvētajiem naturālistiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja