Ieviņa Āfrikā

Nevajag nemaz i meklēt tik tālu kā Ieviņa Āfrikā! Intereses pēc varat apskatīt Rozes Stiebras 7-8 gadus vecās multiplikācijas filmas "Tanzānija" un "Ēģipte" ar cienījamā dzejnieka Pētera Brūvera dzeju R.Gobziņa lasījumā. Tur izmantoti gluži šie paši aprakstītie stereotipi - "tanzānieši sārtām acīm", piemēram, kas kaili dzenas pakaļ medījumam un to svilina uz iesma. Tāpat arī nēģeru karalis un karaliene Ēģiptē - vispār pilnīgs nonsenss! Var jau to uzskatīt par nevainīgu un mīļu pajokošanos, tikai kur tad novilkt robežu? Vai tad, kad TV spēlē "Vai gribi kļūt miljonārs?", vēl Ķibilda laikos, atskan jautājums: "Kas piedzimst balti ar melnām actiņām?" ar iespējamajiem atbilžu variantiem: ronēni, lauvēni, briedēni vai nēģerēni - tas ir mīļš joks vai ārprātīgs trulums? Diemžēl Latvijā šadu gadījumu nav nemaz tik maz. Pirms kāda pusgada žurnālā Santa lasīju kādas lasītājas ceļojuma aprakstu par Bordo pilsētu Francijā. Iztrūkos pie rindas: "Sākumā mums Bordo nepatika, jo tur uz ielām tik daudz melno! Vēlāk pieradām." Ok, tas ir šīs sievietes personiskais viedoklis, un viņai pašai savos prāta žņaugos kaut kā tā dzīve jānodzīvo. Satrauc tas, ka, acīmredzmi, pat redakcijā šī frāze nevienam nelikās pietiekami dīvaina, lai kaut raksta beigās nepievienotu komentāru, ka redakcija neatbild par konkrētās lasītājas rasistiskajim uzskatiem.