Imagine Joko Ono

Cepure un saulesbrilles Līdz 15.martam izstāde, kura ir viena no plašākajām mākslinieces karjerā, apskatāma Ņūkāslā, galerijā Baltic. Galerija iekārtota vecās dzirnavās un nosaukumu ieguvusi, pateicoties kādreizējā īpašnieka tradīcijai dot saviem īpašumiem dažādu jūru vārdus. Taču Joko Ono, kurai ir plaša pieredze dažādās mākslas formās, ar izstāžu zāles sienām nepietiek arī Ņūkāslā. Katru vakaru gaismas stars no galerijas augšstāva pāri pilsētai sūta Onochord — kodētu vēstījumu "I love you"*. Trešdienās, piektdienās un sestdienās Ņūkāstlas ielās dodas melns katafalks, lai dotu iespēju burtiski sekot mākslinieces pirms daudziem gadu desmitiem izteiktajam aicinājumam doties izbraukumā pa pilsētu katafalkā, kas līdz ar citiem iztēli rosinošiem ieteikumiem 1964.gadā tika publicēts grāmatā Greipfruit, kas tiek uzskatīta par Joko Ono konceptuālisma manifestu. Izstādi atklāj pati 75 gadus vecā māksliniece — kā allaž nešķirdamās no iecienītākajiem aksesuāriem, viņa izpilda jau pieminēto Onochord laukumā pie galerijas. Pirms tam viņa demonstrējusi savu lielisko fizisko formu īpašā performancē galerijas iekšienē, dejojot viņas un Dž.Lenona pēdējās kopīgi sacerētās dziesmas Ejot pa plānu ledu (Walking on Thin Ice), kas tika izdota kā veltījums Dž.Lenonam, pavadījumā.Vieta vēsturē Joko Ono tiek uzskatīta kā viena no pirmajiem konceptuālistiem. Māksliniece dzimusi 1933.gadā Japānā, vēlāk emigrējusi uz ASV. Viņa kļuva par viena no pirmajām japāņu sievietēm, kas studēja filozofiju. Pēc pārcelšanās uz ASV viņa mācījusies kompozīciju un rakstniecību Hārvardā. Dzīvojot Ņujorkā 50.gados, Joko Ono sadarbojās ar komponistu Džonu Keidžu (John Cage), ar mākslinieku kustības Fluxus dibinātāju Džordžu Mačūnu un citiem pazīstamiem māksliniekiem. Vēlāk mūzikā viņa turpināja eksperimentēt kopā ar Džonu Lenonu. 60.gadu sākumā, atgriežoties Japānā, Joko Ono mākslā sāka plaši izmantot tekstu. Šie teksti bija veidoti, lai rosinātu lasītāja iztēli, respektīvi, mudināja iztēloties darbu pašam savā galvā. Joko Ono ir strādājusi ar performanci. Viņas kontā ir arī vairākas filmas, no kurām dažas, piemēram, 1968.gadā uzņemtā filma Smaids (Smile), kura 51 minūtē attēlo, kā Džona Lenona sejā atplaukst viens vienīgs smaids. Tāpat izstādē var noskatīties Joko Ono leģendāro performanci Cut Piece, kuras laikā skatītāji tika aicināti ar šķērēm nogriezt viņas drēbes. Performances noslēgumā Joko Ono palika uz skatuves kaila. Šo darbu viņa savulaik skaidroja kā komentāru nepieciešamībai pēc sociālas vienotības un mīlestības. Tas nav šeit Iztēlei Joko Ono mākslā joprojām ir centrāla loma, tas tiek akcentēts arī Starp debesīm un manu galvu. Viņa skaidro — viņas mākslu var uztvert kā čukstu, "ir jāizpleš prāts, lai to sadzirdētu". Uz izstāžu telpu sienām vietumis lasāmi ar roku rakstīti atsevišķi. Izstādes atklāšanā Joko Ono atzīstas — šādi viņa "iemitinās" jaunās izstādes telpās. Pie izejas uz sienas rakstīts: "This is not here."** Lai arī dažkārt tēmas, kas nodarbina Joko Ono, ir skarbas, kopumā noskaņa ir pozitīva, centrā paturot mieru, mīlestību, vienotību. To akcentē pie galerijas izkārtais milzīgais karogs ar uzrakstu "Imagine Peace"***. Viņas pozitīvais redzējums un humora izjūta savulaik bijis tas, kas viņā saistījis arī Dž.Lenonu. Izstādes atklāšanā jautāta, vai viņa tic, ka māksla spēj pasaulē ko mainīt, Joko Ono atbild: "Protams!"Rakstīt un līmēt Līdzās vairākiem leģendāriem Joko Ono darbiem, piemēram, konceptuālajam šaha komplektam Spēlē paļāvībā (Play it by Trust), Mēs visi esam ūdens (We are all water), kur garā rindā stāv stikla trauki ar ūdeni, uz kuriem uzlīmētas etiķetes ar pazīstamu cilvēku vārdiem un citiem, atrodami arī gluži svaigi darbi. Viens no tiem ir darbs Debesu kāpnes (Skyladder), kas sasaucas ar izstādes nosaukumu. To veido 29 kāpnes. Katrām no tām ir pievienota zīmīte ar kāpņu devēja vēlējumu. Joko Ono savu darbu tapšanā piedalīties aicina arī ikvienu Baltic apmeklētāju, piedāvājot vairākus interaktīvos mākslas darbus — Vēlmju koks (Wish Tree), kur apmeklētāji lūgti uzrakstīt savas vēlēšanās un pakārt tās koka zaros. Vēlēšanās plānots nogādāt uz Imagine Peace torni Īslandē, kuru Joko Ono uzcēla Dž.Lenona piemiņai. Darbā Mana māmiņa ir skaista (My Mommy is Beautiful) apmeklētāji aicināti uzrakstīt un piestiprināt pie audekla atmiņas par savām mātēm. Savukārt Labošanas darbs (Mending Piece) aicina apmeklētājus ķerties pie auklas un līmes, lai salabotu neskaitāmas saplēstas kafijas tasītes un apakštasītes.u *Es jūs mīlu. **Tas nav šeit. ***Iztēlojieties mieru.