Pastāv vairākas Jēzus bērnības evaņģēliju versijas un tās visas dažādos veidos vēsta par Mariju un Jēzus bērnu, kurš jau agrā vecumā pauž savu suverēno un svēto gribu. Armēņu evaņģēlijs ir sestā gadsimta dokuments, tulkots no vecākas, vairs neeksistējošas versijas klasiskajā sīriešu valodā. Šis ir pirmais šī apokrifa pilnais tulkojums jelkādā modernajā valodā un sastāv no apmēram četrdesmit stāstiem par Jēzus ģimeni, viņa dzimšanu un bērnību. Jēzus bērnības evaņģēliji ir agrākie avoti par Jēzus mātes Marijas vecākiem Joahimu un Annu un Marijas brīnumainajām Jēzus dzemdībām. Neviens no armēņu evaņģēlija stāstiem nav iekļauts Jaunajā Derībā.
Armēņu apokrifā ir atainoti dažādi intriģējoši brīnumdarbi. Piemēram, kad Jēzum ir divi gadi, eņģelis pavēl Jāzepam un Marijai bēgt no valdnieka Hēroda uz Ēģipti. Pie Kairas ir pilsētas vārti, kurus rotā lauvu, lāču, leopardu un ērgļa statujas. Jēzum tuvojoties vārtiem, zvēri atdzīvojas un sāk rēkt. Tāpat šajā apokrifā Jēzus raksturs atklājas ne gluži viennozīmīgi labs. Piemēram, kādā epizodē mazo Jēzu rotaļādamies apgāž kādi puikas. Jēzus viņiem par to atņem dzīvību un tikai vēlāk viņus atdzīvina. Savukārt citviet mazais Jēzus tiek apsūdzēts, ka nogalinājis zēnu ar ko viņš spēlējies. Jēzus puiku atdzīvina, tā ka tas var pateikt, ka viņa nāve nebija Jēzus vaina. Bet pēc trīs stundām Jēzus zēnam dzīvību atņem, sakot, - "Guli līdz nākamajai augšāmcelšanās reizei." Kādā citā epizodē Jēzus iepūš sejā kādam zēnam, kurš viņu traucējis un tādējādi padara viņu aklu. Tikai kad puika sāk brēkt, Jēzus viņam atgriež redzi.