Tagad, kad ar datora palīdzību tas izdarāms vien ar dzirdes un peles palīdzību, šādu darbību rezultāti tiek dēvēti par mushup un interneta vietnēs to ir bezgala daudz, kur milzīgā nejēdzīgu kombināciju klāstā var atrast arī pērles. Lūk, Danger Mouse savulaik kopā samiksētie repera Jay-Z Black Album un roka klasika The Beatles White Album 2004.gadā ieguva milzu popularitāti, bet šī veidojuma autors jau pats izveidojis veiksmīgu grupu Gnarls Barley, kā arī producējis Gorillaz un Beck albumus. Tāpat dzejas vai prozas lasījumi arī dzīvajā izpildījumā nereti tiek ilustrēti ar dzīvu vai konservētu muzikālu fonu, veidojot kopīgu priekšnesumu. Pianistam Vestardam Šimkum ir bijis tas gods uzstāties ar dzejnieku Imantu Ziedoni klātienē, bet šajā — Raimonda Tigula veidotā albuma — ierakstā ir izmantoti 1976.gadā ierunātie un savulaik jau vinila skaņuplatē izdotie īsās prozas gabaliņi, ko Ziedonis pats nodēvējis par epifānijām (no grieķu vārda epiphaneia — atspīdēšana, atklāsme). Ir skaidrs, ka nevienam citam par pašu autoru labāk un ticamāk šīs epifānijas neskanētu. Raimonda Tigula veidotā mūzika lielākoties ir kā viens garš ambients skaņdarbs, kas vijas cauri visām epifānijām. It kā dzirdot ieelpu, bijīgi pieklust, pirms Ziedonis ierunājas. Un pieņemas spēkā, pasakot priekšā, ka tūliņ viena epifānija beigsies un sāksies nākamā. Šis ar melnbaltām Ziedoņa un Tigula fotogrāfijām (to autors ir Jānis Mednis — Tigula sadarbības partneris fotomūzikas albumā Zaļš. Balts. Zils) ilustrētais izdevums arī iepakojumā izmantoto dabīgo materiālu dēļ neiederas plastmasīgajā kompaktdisku kaktā un drīzāk glabājams sānu pie sāna ar literatūras pērlēm. Ziedonis mūs no tā uzrunā pat daudz tiešāk — ar savu harmomisko balsi, un Tigula veidotās skaņu gleznas klātbūtnes efektu vēl pastiprina, lieki nelienot priekšplānā. Šim izdevumam nevar pārmest izdabāšanu sliņķu laikmeta prasībām, padarot klausāmu literatūru, kura pēc autora spalvas apstāšanās paredzēta lasīšanai — visas epifānijas pilnībā lasāmas līdzi arī no klāt pievienotās grāmatiņas. Vai arī atsevišķi, ko pat vēlams darīt, lai norobežotos no autora klātbūtnes, jo epifānijas ir literatūras pērles, kas dzīvo un dzīvos kopā ar lasītāju neatkarīgi no autora, liekot katram atrast savas attiecības ar tajās izstāstītajiem stāstiem, kas ir "mazi impulsi, mazi uzliesmojumi, kuru gaismā daži brīži dzīvē izgaismojas sevišķi spilgti". Un mums katram ir šie brīži, tikai jāprot tos saskatīt, sajust vai saklausīt. Šai gadījumā liesmo epifānijas un mūzika šeit ir kā ugunskurs vai drīzāk kamīns, kas vientuļš atdziest, kad liesmas apdziest. Jāiet pēc malkas, kas šai gadījumā ir vieglāk — vēlreiz nospiežot pogu play.
Lai liesmas kamīnā neapdziest
CD Imants Ziedonis Raimonds Tiguls Epifānijas Moonlight Sound Design Mūsdienās jau sen kļuvis aktuāli pat pašpietiekamus skaņdarbus un to fragmentus savīt citu ar citu kopā, veidojot jaunus. Kamēr šo arodu piekopa tikai dīdžeji, miksējot dažādu skaņuplašu ierakstus un "no ārpuses" tos papildinot ar pašu radītām skaņām un ritmiem, tos sauca par dīdžeju miksiem, atsevišķus skaņdarbus — par remiksiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.