Milans Kundera un latvieši

Tas, ko autore sauc par "latviešu bezprincipiālo attieksmi pret kolaboracionismu" - jā, no vienas puses, tas izklausās traki, bet, no otras puses, es ar to jau sen lepojos. Latvieši ir pārāk maza tauta, lai varētu atļauties raganu medības pret savējiem. Es patiešām lepojos ar savu tautu, kas, atšķirībā no, piem., norvēģiem, kas pēc Otrā pasaules kara Hamsunam esot metuši viņa grāmatas pār sētu dārzā, spēj atdalīt, piem., Viļa Lāča politisko darbību no rakstnieciskās un joprojām mīlēt viņu kā rakstnieku. Un es priecājos, ka latvieši praktiski nekad (cik zināms) nav izvērsuši represijas pret bērniem, kas dzimuši vietējām sievietēm no kādas iekarotāju armijas karavīriem (kā tas esot bijis tai pašā mīļajā jaukajā Norvēģijā pret vācu karavīru pavesto norvēģu sieviešu bērniem...). Es patiešām lepojos. Nav jau liela māksla nosodīt "kolaboracionistus" (lai ko arī zem šī jēdziena arī nepabāztu). Ir liela māksla piedot, un apzināties - viņi ir mūsējie, un mums viņi vajadzīgi.

Kundera ir bijis ļoti jauns laikā, par kuru ir runa. iespējamās nodevības laikā. jauns, iespējams - nezinošs, jā. pēc tam, pamazām uzzinot, redzot, piedzīvojot, varbūt tā arī ir viņa mūža vislielākā, nelabojamā vaina. paša priekšā. un cietušā cilvēka priekšā. man neveras mute spriedumam. Kundera ir pēc tam daudz darījis, lai pasaule uzzinātu. to, ko viņš varbūt nezināja.

Čehi ne ar ko neatšķiras no latviešiem un otrādi. Visur.

Ir iespējams nesadarboties un nerakstīt tā kā vajag. Vienīgi tad jābūt pastiešām izcilam, lai kļūtu pazīstams. Bet bija arī daudzi , ar sirdapziņu apveltīti, kas nerajkstīja neko, jo publicēties tā himera, sirdsapziņa, neļāva, bet , paturot prātā katram iespējamo nomiršanas iespēju jebkurā mirklī, baidījās kaut ko atstāt, lai palicēji , gramstoties pa papīriem , neatrastu kaut ko vismaz avīzē ieliekamu. Par sadarbību ar varu nemaz nevarēja būt runa. Latviju un citas tieši okupētas valstis, nevajadzētu uzskatīt par kaut kādu masveida nodevēju valstīm. Kur gan tik ilgi ir bijusi okupācija modernajā pasaulē? Un kas gan notiktu, ja sauktu pie atbildības visus kolaboracionistus.

es šajā Repšes rakstā neko citu kā pašermuļošanos neizlasīju. viņa neizteica atbalstu Kunderam. un viņa neizteica savu viedokli kā tas ir dzīvot totalitārismā un neuzdrīsktēties nesadarboties vai nerakstīt tā, kā vajag. jo tā nav iespējams. tā vietā Repše smuki nošermuļojās. fū..

Atklāti sakot, esmu lasījis vien šo "pliko" ziņu par Kunderu, nianses nezinu. Bet nāksies iedziļināties, jo arī man Kundera ir viens no nozīmīgākajiem rakstniekiem. Gribas atrast ko attaisnojošu:), jo neticu, ka Kundera savus sacerējumus rakstījis NEGODĪGI. Tos lasot, nekad nav bijis tādas sajūtas.

Bet ko tad Repše tik sliktu par latviešiem raksta? Repše raksta, ka: "Latvieši ar savu bezprincipiālo attieksmi pret kolaboracionismu un bijušā režīma atbalstītāju legālu iekļaušanu sabiedrības un varas dzīvē Kunderas jautājumā varētu izteikt interesantus komentārus. Bet latvieši klusēs. Pašermuļosies, ka viens rakstnieciņš uzrāvies, pūlis nomierināsies, savu asinsdevu padzēries, un dzīvos tālāk." Te, protams, prasītos pēc salīdzinājuma ar citām tautām un kultūrām, lai neiekristu paškritikas grāvī, taču jāatzīst, ka arī man gluži subjektīvi sajūtas ir līdzīgas - nejūtos piederīgs komformismu, politkorektumu, nepelnītu piedošanu it visam un gludenību /gaudenību godā turošajam latviešu vairumam. Jā, varbūt tāda ir nevis latviešu, bet cilvēku daba... bet jūtu tā. Un to, manuprāt, skaidri rāda, piemēram, vēlēšanu/referendumu rezultāti. Un vai būtu jāšaubās, ka būs tā, kā raksta Repše: "Varbūt tālab latviešiem nav nekas daudz piebilstams Kunderas jautājumā, kas citu Eiropas valstu intelektuāļu vidē, un jo īpaši, protams, Čehijā, izraisījis sprādzienam līdzīgu efektu. Pie mums viss citādāk. "? Vai vispār ir kāda problēma, kas mūsu intelektuāļus rosinātu izteikties? Teiksim, kaut 10 intelektuāļus par VIENU tēmu? Manuprāt, līdz šim nekas tāds pie mums nav bijis. Kāds viens Bankovskis, kāds viens Šuvajevs, kāda viena Līce, kāda viena Repše, kāda viena Zālīte. Katrs citā reizē, par kādu citu tēmu. Apmēram tā. Varbūt mums vispār tikai ir kādi 7 intelektuāļi?:)) Un tad vēl drusciņ intelektuālā darba proletariāta?

mani arī šī ziņa sākumā šokēja, jo kundera tomēr ir izcils rakstnieks, kurš ne tikai izklaidē ar aizraujošiem stāstiem, bet arī sniedz patiesi nozīmīgu vēstījumu. tieši viņa darbi manu dzīvi noteikti ir mainījuši un iespaidojuši kā neviens cits. varbūt tāpēc negribas vēl steigties ar apsūdzības spriedumiem, jo nav izslēgts, ka rakstnieks pats šobrīd ir nokļuvis kādā no saviem romāniem kā upuris provokācijai (interesanti, ka ziņa par kunderas politisko nodevību atklātībā parādās tieši dienā, kad rakstnieks tiek pieteikts nobela balvai). taču, pat ja tā diemžēl izrādītos patiesība, var nožēlot, ka cienījamajam autoram nav bijis drosmes to atzīt ātrāk, tomēr nevar nepiekrist gundegai repšei - "Iespējams, apzinoties savu nepiedodamo soli, viņš mēģināja caur literatūru kārtot savas attiecības ar sirdsapziņu. Dod Dievs, šādi kārtot vēsturiskās un personiskās kļūdas."

Ap - brī - no -jami!!! Pat Kunderu viņa pamanās izmantot, lai kārtējo reizi pateiktu, cik latvieši ir slikti.