Nebaidies man pieskarties. Londona I.

nebija jau nekad pilniibaa prom, bet kompaktdisku uzvaras gaajiena saakumaa gan gandriiz visiem taa likaaas, ka vinils - taa ir veesture. Dazhiem taa liekas joprojaam.

Pilnībā piekrītu par vinila platēm - they're back! (bet vai tad viņas ir bijušas pilnībā prom jebkad ? ) Par Bindemani trāpīgi teikts! :)

Ja reiz par vinilu, tad jāizstāsta kā tas tiek ražots: 1) tiek nolakots metāla disks, tam tāpat kā platei tiek izdurts caurums pa vidu. 2) Lakotie diski tiek brāķēti, pārbaudi iztur aptuveni tikai 50%. 3) Pēc tam īpaši aprīkotā ierakstu studijā uz lakotā diska tiek iegravēts skaņu celiņš, tāds kāds tas būs platei. Šo procesu rūpīgi uzrauga tik pat kā ar mikroskopu. 4) Šis iegravētais disks tiek pārklāts ar sudrabu, pēc tam stiprībai arī ar niķeli. 5) Sudraba niķeļa pārklājums tiek noplēsts no diska, tas ir kā zīmoga reverss, ko turpmāk izmantos vinila presēšanai. 6) Tālāk ar šo sudraba-niķeļa matricu kā ar spiedogu brutāli tiek presēts vinils (kā ar spiedogu) 7) Iedomājaties, šis spiedoga nospiedums vēlāk perfekti skan, ko nolasa stereo adatiņa. 8) Priekš digitālā laikmeta - fantastika.

Uldi Rudak, loti labi raksti. Man ari apmeram tadi pasji iespaidi pirmos menesus bija, dzivojot Londonaa, tapat kaa jums, ari pardomas autobusa 2.stava braucot. Ko jus vel esat apmeklejis. Vai esat bijis Ealing, Ilford, Tooting, Eastend? Nu, iespejams, ka tur nav vinila plasu tirgotavu, neesmu specialiste. Pec kada laika taa cilveku nirba un daudzveidiba nogurdina un gribas meklet klusaku vietu, parka stuurii ar savu gramatu kebabu(vai ko citu) un barot piiles.

Itaaljiem astonjdesmitajos gados bija vesels leerums popgrupu, kas dziedaaja angliski un izlases Italo disco bija ljoti populaaras, Par itaalju rokgrupaam gan nav daudz dzirdeets, bet noteikti ir - pasaule no shiis valsts jorprojaam njem pretii visus salkanos balaazhu izpildiitaajus, Eros Ramazotti - tas jau arii dzied itaaliski,

Nezinu kuras tieši no rokgrupām dzied angliski, bet ir vesels žanrs, kas saucas Italian Symphonic Prog. Sīkak lasīt šinī resursā:http://www.progarchiv es.com/subgenre.asp?style=28

OK. Mēģināšu uz e-pastu nosūtīt, ja neizdosies, aizsūtīšu matricā uz redakciju.

Nav nepieciešams nomainīt visus, bet iecienītākos vai arī jauno pirkumu veikt vinila formātā. Es izmantoju visus formātus. CD reti pērku, ja ir pieņemama cena vai atlaide, vai arī tas ir tik nozīmīgs albums un vinilā tas nav pieejams. MP3 var glabāt mūziku, kuru ir vēlēšanās iepazīt un dažkārt paklausīties, bet vinilā jāpārvērš tas, kas tiešām patīk. Pirms noskati kādu plati, noklausies to MP3, tad izdari galīgo izvēli. Plašu atskaņotājus pietiekami labus var nopirkt arī pēc reklāmas internetā (kādi 40-60,-Ls), nomaini adatu (lētākā Projet kādi 13, -Ls, priimitīva bet kvalitatīva, vēlāk var nopirkt ko ilgstošāk kalpojošu), papildus nepieciešams priekšpastiprinātājs (tas gan maksās ap 50,-Ls) , ja tavam pastiprinātājam vai resīverim jau nav priekš atskaņotāja paredzēta ieeja. Sākumam pietiks, ja nopirksi pārs savus mīļākos ierakstus un kādu jaunu. Turpmāk būs lielāka izvēle pirkt CD vai to pašu vinila formātā. Žūksni nevajag, tikai etuziazmu :) + aizmirsu piepilst, džeza ierakstus ir lieliski klausīties vinila formātā.

Jautājums.Jūs gadijumā neziniet kādu labu itāļu rokgrupu, kas dzied arī angļu valdodā?

Sorry, bet ja es sadomātu visus digitālos (cd,mp3) mūzikas ierakstus sākt nomainīt pret platēm, tas būtu bankrots. Kamēr valstī iedzīvotājiem ir šāda materiālā situācija, vairums cilvēku nevar atļauties iegādāties neko no tā visa,tā kā te nav jautājums par brīvu izvēles iespēju. Ja man priekšā noliktu izvēli - mp3 vai vinils, es izvēlētos vinilu. Bet bez kārtīga žūkšņa šāda izvēle nopietnā līmenī nav iespējama. Tā lūk...

vai tad musdienas veel kads vispar atceras kaa ir raxtit ar roku? taas ir istas mocibas un rokraksts vairs ne tuvu nav tam, kads bija bernibaa dailjraxctishanas stundaas....

Jaa, Priecaajos, ka man ir piekriteeji. Vinils patieshaam - taa ir dziiviiba, Ne velti vakar vairaakkaart zhurnaalaa NME saskraaros, ka vinila formaats tur tiek deeveets par fizikaalo formaatu. Digitaalais - vienkaarshi par digitaalo. Jo tam ir vairaak informatiivs raksturs. Taa ievieshana ikdienas lietoshanaa ir eertiibu apburto cilveeku kljuuda, Nu tas atgriezhas. Londonas muuzikas veikalos shoreiz ieraudziiju tik lielu vinila klaastu kaa nekad. Bet taas ungaaru indie grupas ieraksta man nav gan. Ja buutu iespeejams, labpraat to ieguutu, Mans meils ir [email protected] Atvainoj os par garumziimju iztruukumu - Londonaa veel visur nav ieviesta latvieshu valoda:)

Tas ir jādzird. Tas ir labāks par daudzām tā laika rietumu indie grupām. Esmu to digitalizējis datorā, no vinila plates, jo nēesmu atradis kur to varētu pasūtīt. Ja Jums nav šīs plates, es Jums nosūtītu digitālo formātu. Šī grupa joprojām pastāv, būtu labais viņus uzaicināt uz kādu no Latvijas festivāliem. Tā ir vienīgā austrumeiropas indie grupa kurai izdevies ielausties pat ASV.

Vinils tā ir dzīvība. Nedēļa vismaz vienu vinila plati iegādājos, gan jaunas gan lietotas (saka ka vēcās ir pat kvalitatīvākas, protams ir skrāpējumi, bet kopumā tiešām tie gadu gaitā nav zaudējuši kvalitāti). Līdz šim man Genesis "Foxtrot" bija MP3, nepārāk iedvesmoja, bet tikai tagad, kad iegādājos vinilā, šis albūms man atklāja tā patieso potenciālu. Skaņa tiešām ir cita vinilam, nav pārspīlēto augšu, skanējums mīksts, dzīvs, mehānisks, varētu pat teikt neticams. Nav saprotams, kā var iegravēt mehānisku celiņu pietam stereo. Vilila plates Rīgā var iegādāties beidzot Upē, veikalos Audiostar (pretīm Lido uz Dzirnavas ielas) un Unisons (blakus Kr.Barona centram uz Ģertrūdes ielas). Izvēle nav pagaidām nav liela, bet klasiskākie un galvenie darbi ir atrodami. Vēcās padomju plates var pameklēt Latgalītē, viens onka tirgo pa latu gabalā. Vinilu esmu pircis Briselē. Briseles vecpilsētā atradu trīs veikaliņus, vienā bija liels klāsts arī lietotu plašu, t.sk., mazās singlu platītes. Bračka vinila plates ir vedis no Helsinkiem un Berlīnes. Vinilu var pasūtīt internetā. Cenās ir dažādas, lietotiem 3 - 8 Ls, jauniem 7-25 Ls (ir pat pa 3 Ls mazāk populāri neiztirgoti ieraksti). Kopumā to ko maksā par mazvērtīgo CD, var pārvērst vērtīgā Vinilā. Bez tam vilils ir liels, diska noformējumu tikai vinilam var novērtēt, tāpēc agrāk tam tika piešīrta lielāka vērība, tas bija bieži vien mākslas darbs. CD ērai sākoties albūmi tika rakstīti daudz garāki, kas bieži vien bija nogurdinoši un lieki. Klasisk vinila plates garums ir vis piemērotākais, lai albūmā iekļautu to labāko un tas nenogurdinātu. Jautājums autoram? Vai Jums ir 90 gadu sākumā izdotais vinila formātā ungāru iedie grupas Sexepil 1990 ieraksts "Love Jealousy Hate". (Bauhaus, Stone Roses, Joy Division u.c. ietekmes) Tas ir

gribētos zināt, kā Tu ceļo.