Noņem stresu!
Supernovas izstāde bija viens no terapeitiskākajiem mākslas projekta Survival Kit sarīkojumiem — tiešs, ne asociatīvs trāpījums pieteiktajai izdzīvošanas tēmai. Tā nebija izstāde par mākslu, arhitektūru un dizainu, tomēr tajā bija daudz poēzijas un daudz tehnisku risinājumu. Izstādē jutos, kā šķirstot ilustrēto izdevumu par uzpariktēm, ko savulaik darinājis Leonardo da Vinči. Projekts Dari pats stāsta par domubiedru grupas hobijiem — mājas vīna darīšanu, deltaplāna būvēšanu un citiem. Sasniegumu rezultātu priekšmetiskie apjomi komplektā ar fotogrāfijām, instrukcijām, harmoniskā tonī un labā valodā uzrakstītajiem tekstiem radīja meditatīvu noskaņu, izstādi kā zāļu recepti parakstot katram, kurš nezina, ko tagad darīt, ir sastresojies, iekritis panikā un grib braukt prom.
Vislielāko pārdzīvojumu pilsētvides kontekstā tomēr radīja atmosfēra Blaumaņa ielā, īpaši laikā, kad viss tikai sākās, kad vērās durvis un visi cits citu pa desmit reizēm sveicināja. Nekad neesmu varējusi iesaistīties šovos vai kļūt par performances dalībnieku, bet piesēdos un apēdu šķīvi Miķeļa Fišera vārītās zivju zupas, nesabīstoties arī no prožektora gaismas, kas spīdēja taisni sejā, darot vēl sārtākus čili pipara iekrāsotos vaigus. Pirms tam grāmatu veikalā Is A Show, Is A Shop, Is A Book iepazinos ar mākslas projektu kuratori Egiju Inzuli, jo pilsētā bija tā reti sastopamā atmosfēra, kas mudina sveicināties, smaidīt un piedalīties. Citkārt patukšā iela pulsēja, taču cilvēki nesteidzās. Tā nebija ikdienas Rīga, pa kuru visi skrien ātri, ar nodurtām galvām, draugu un paziņu virzienā raidot īsu čau.
Kas traucē būt labiem ikdienā, ja svētkos tādi esam? Kāpēc tikai svētkos atceramies un gribam lielīt Jāni Čaksti, bet ikdienā ēdam arvien lielākas porcijas Ulmaņa? Es domāju, ka labajā ir tik daudz dziļuma, lai par to varētu runāt un rakstīt. Pat pašpalīdzības grāmatas vienmēr aicina apzināti runāt un kultivēt labo. Pasaki šodien visiem kaimiņiem labdien. Aizej uz visām bezmaksas izstādēm. Redzi tikai labo un skaisto, aizsūti māksliniekam vēstulīti. Priecājies! Iedzer! Nopērc grāmatu! Noņem stresu!
Baltajā naktī nesatiku nevienu Latvijas mūveri un šeikeri. Visticamāk, viņi nedzīvo Rīgā un nav arī pilsētnieki. Viņi medī, guļ, ciemojas, skatās katru vakaru uz vieniem un tiem pašiem cilvēkiem televizorā. Viņi neredz, cik pilsēta ir dzīva un skaista, ja tai mazliet palīdz.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.