Kas kopīgs karam Gruzijā ar Bredu Pitu? Jums (tāpat kā man) jau pati šāda jautājuma nostādne varētu šķist smieklīga, pat apvainojoša, — patiešām, kas gan varētu vienot spožāko Holivudas un mediju zvaigzni, aktieri miljonāru Pitu ar politisko un cilvēcisko traģēdiju Kaukāzā?
Varbūt Pitam pēkšņi uzradušās gruzīnu saknes vai varbūt viņa sieva Andželīna Džolija, kura pirms pāris gadiem kā ANO miera vēstnese apmeklēja Čečeniju, sākusi līdzekļu vākšanas akciju humanitārās katastrofas upuriem? Nē, karš Kaukāzā turpinās bez Pitu pāra iesaistīšanās — viņiem vairāk savā Francijas chateau jārūpējas par dvīnīšiem un labdarības mērķa izvēli tiem 12 miljoniem dolāru, kurus saņēma par bērnu foto publiskošanu.
Tomēr ir tāds vārdiņš konteksts, un tā sakarā rakstu šo sleju. Kopš 08.08.08. bezgalīgajā pasaules mediju telpā klejo ne tikai prieks par simtiem tūkstošu laimīgo jaunlaulāto pāru un olimpisko spēļu startu, bet arī divas šīs ziņas: viena — par to, ka separātiskajā Dienvidosetijā sācies militārs Krievijas — Gruzijas konflikts.
Otra, ka aktieris Breds Pits oficiāli parakstījis līgumu par piedalīšanos pasaulslavenā režisora Kventina Tarantīno filmā Necilie nelieši/Inglorious Bastards. Pirmdien arī Dienā vienlaikus parādījās ziņa gan par Pita lēmumu, gan pirmā plašākā Ata Klimoviča reportāža no Gruzijas, kā arī vairāki citi karam veltīti komentāri.
Problēma, manuprāt, ir tā, ka bez plašāka konteksta izklāsta daudziem Latvijā šīs ziņas var izrādīties, kā lai to taktiskāk pasaka, abstraktas? Nu, apmēram tā — kad citam Holivudas stāram Džordžam Klūnijam šā gada sākumā atteica iespēju uzstāties ANO mītnē, visā rietumu pasaulē (izņemot Latviju) žurnālisti publikācijās protestēja pret ANO birokrātiem, jo, lai arī Klūnijs ir oficiāls ANO labās gribas vēstnieks, asamblejas tribīne viņam "nepienākoties pēc statusa". Bet Klūnijs vēlējās ar asu runu vērsties pret ANO lēnīgo reakciju, lai neteiktu čammāšanos Darfūras traģēdijas sakarā! Cik daudz Latvijas pilsoņu zina, kas ir Darfūra un kāpēc tur notiekošais ir mēroga ziņā lielāka traģēdija par drāmu Gruzijā?
Breda Pita jaunās lomas sakarā absolūti nepieciešams izskaidrojums, ka šis līgums ir aktiera un režisora Tarantīno milzīga uzvara (arī politiska, jā) pār vienu no pasaulē ietekmīgākajiem kinoindustrijas un ar to saistītā miljonu biznesa klaniem — brāļiem Vainšteiniem, ar kuru vadīto The Weinstein Company Tarantīno vieno diezgan "verdzisks" līgums par astoņu filmu uzņemšanu (to KT no slēdza jaunības trakumā, pirms Pulp Fiction laikos, pirms vēl nebija kļuvis pasaulslavens un varēja kādam diktēt savus noteikumus). Uzvara tāpēc, ka Vainšteini atteicās producēt paša Tarantīno sacerētu provokatīvu un politnekorektu scenāriju par Amerikas septiņu ebreju "bandu", kas Otrā pasaules kara laikā ierodas okupētajā Francijā, lai izpildītu slepenu misiju — nogalinātu Hitleru, noņemot viņam skalpu (turklāt filmas stāsts nav fikcija).
Lai piespiestu Vainšteinus paātrināt filmas uzņemšanas sākumu, Tarantīno pat izšķīrās par izmisuma soli — pats izplatīja internetā gatavo scenāriju, un reāli draudēja, ka filmēs šo filmu kopā ar Miramax (kas kādreiz bija Vainšteinu īpašums — lūk, būtu eleganta pļauka neizlēmīgajiem brāļiem!). Vainšteini līdz šim muldējuši, ka "Tarantīno stāsts ir politiski šaubīgs"... Lūk, nezinot šo kontekstu, var vien paraustīt plecus — nu un tad, padomā, Bredam Pitam kārtējā loma!
Lai cik drausmīgi tas izklausītos, ar Gruzijas — Krievijas konfliktu notiek līdzīgi: daudzi Latvijā vispār nesaprot "ap ko lieta grozās" — kāpēc Dienvidosetija ir separātisti, kāpēc Krievijas karaspēks tiek saukts par "miera uzturētājiem", kurš kura "iekšējās lietās" tur īsti iejaucas, kāpēc tad Gruzija joprojām ir saistīta ar NVS valstu līgumu un vai mums jāatbalsta Gruzija tikai tāpēc, ka tā ir "maza valsts", kas grib tikt NATO un ES?
It sevišķi situācijā, kad VISAS Latvijas krievu dienas avīzes iznāk ar titullappuses virsrakstiem, kuri ir atklāti naidīgi Gruzijai un Krievijas armiju neslēpti sauc par "mūsējo" (un es neesmu dzirdējis, ka kādu Latvijas politiķi uztrauktu šāda veida krievu "lojalitāte" mūsu valstij).
It sevišķi, kad Kremlis ar organizēti masveidīgu mediju kampaņu (kurai TV kanālu formā ir milzīgs "noiets" Latvijā) ir atklāti ierādījis prezidentam Medvedevam viņa "dekoratīvo" lomu Krievijas politikā, spilgti demonstrējot īsteno Krievijas saimnieka — premjera Putina — enerģisko rīcību šajā sarežģītajā situācijā, kuru es sauktu par ārkārtā agresīvu politiku — prezidenta institūcijas diskreditēšanu Medvedeva personā un Krievijas neoimpēriskā spēka parādi visai pasaulei.
Jā, vienā ziņā Medvedevs ar Pitu ir līdzīgi — abus vieno aktieriskais uzdevums — pēc iespējas ticamāk nospēlēt sev ierādīto (atvēlēto) lomu. Jo galvenais tomēr ir režisors aiz kameras.
Lūk, kādēļ man pietrūkst Latvijas latviešu mediju telpā sakarīga (vēsturiskā, politiskā) konteksta izklāsta Gruzijas, Tarantīno un Darfūras, un vēl, un vēl... tik daudzos jautājumos!