"Esmu uz Rīgu atbraukusi treniņtērpā. Būtu tu man to pateicis ātrāk," tērpusies kokvilnas treniņtērpā un botēs, pa telefonu kādam paziņam, kurš aicina uz izrādi, atzīstas Inga Raudinga. Ņiprā, šarmantā horeogrāfe ir gatava priekā saberzēt plaukstas — kā ik reizi pirms dīvaina, nervus kņudinoša izaicinājuma. No 27. līdz 29. aprīlim Rīgas deju zālēs notiekošajā Dejas dienā mūsdienu dejas horeogrāfu un dejotāji rādīs, ko prot, sākot ar hiphopu un beidzot ar jogas deju. 29. aprīlī desmit horeogrāfi iestudēs 2 —3 minūtes garas izrādes ar neprofesionālu dejotāju piedalīšanos — pieteikties var katrs, kurš vēlas! I. Raudinga saņēmusi uzdevumu izveidot izrādi ar senioriem. Viņas pedagoģiskā pieredze liecina, ka dejot ļoti labi cilvēks spēj arī 65 gadu vecumā. Tieši tik gadu ir viņas vecākajai audzēknei.
Treniņš desmitos vakarā
Normāliem cilvēkiem darbadiena lielākoties beidzas ap pieciem sešiem pēcpusdienā, savukārt Ingai atliek vien izberzēt acis un… desmitos vakarā sākt treniņu ar aktieri Intaru Rešetinu, kuram viņa palīdz veidot šovu Zvaigžņu lietus. Ja deja nav sirdslieta, intensīvos mēģinājumus septiņas stundas ik dienu ļoti grūti izturēt — ne tikai kājām, bet arī ar galvu. Ja cilvēki, kuri kritiski izsakās par dejotāju intelektu, zinātu, kā kūp galva, strādājot pie jauniestudējumiem! "Mūziķiem priekšā vismaz notis, bet horeogrāfam katra kustība jāizdomā," Inga saka. Uz soliņa deju zālē MarieN studijā, kur pasniedz gan bērniem, gan pieaugušajiem, viņa nemitīgi kustas kā ūdenszāle. Inga nevar iedomāties sevi dīki atgāžamies sofā ar čipsu paku rokā. Mūsdienu dejā nepieciešama gan radoša, oriģināla domāšana, gan milzīga fiziskā izturība. Vakaros sāp muskuļi. Traumas, strādājot pie izrādēm, ir nemitīgas. "Tu nokrīti uz pleca — nu, ko tur vari darīt!" Inga stāsta, ka Kultūras akadēmijas Modernās dejas horeogrāfijas nodaļā pēc vidusskolas nokļuvusi gandrīz vai nejauši. Bērnībā viņa, sēžot tēva gleznošanas darbnīcā pie molberta, vienmēr bija ausījusies, kas notiek augšstāvā, kur Ingas krustmāte bērniem mācīja sarīkojumu dejas. Reiz viņa turp aizdieba — paskatīties. Sāka dejot. Pēcāk sāka veidot mazas izrādītes. Tad sāka studēt mūsdienu dejas horeogrāfiju. Ingai laimējies, ka nekad nav bijis jāstaigā apkārt, piedāvājot savu darbu. Jau studiju laikā, dejojot Olgas Žitluhinas deju kompānijā, viņa regulāri piedalījās festivālos un meistarklasēs ārvalstīs. Jutās novērtēta. Pēc studiju beigšanas viņa neapsēdās kā princese, lai gaidītu, kurš nu piedāvās dejot, gan arī veidot horeogrāfijas. Inga bija gatava strādāt un tagad ir viena no pieprasītākajām horeogrāfēm gan Latvijas teātros, gan arī šovos.
Visam nepietiek laika
Ja būtu iespēja nedomāt par praktisko dzīvi, Inga, iespējams, atteiktos no visiem "simts darba piedāvājumiem". Viņa uzskata, ka grūtā izšķiršanās: darīt sirdsdarbu un sēdēt bez naudas vai piekrist izdevīgiem, taču ne tik interesantiem profesionāliem piedāvājumiem daudziem Latvijas jaunajiem horeogrāfiem liek darbu meklēt mūsdienu dejas kompānijās ārzemēs vai "noslīkt" komercializācijā. Jebkuru darbu, ko uzņēmusies, viņa izdara ar pilnu atdevi. "Citādāk nevaru, bet tad iestājas nogurums un paliek maz laika, lai strādātu pie tā, kas tiešām patīk." Vasarā gaidāms ikgadējais mūsdienu dejas festivāls Laiks dejot! Inga pārdzīvo: "Vai paspēšu sagatavoties tik labi, kā tiešām gribētos?" Tajā paša laikā, saņemot LNT piedāvājumu sadarboties ar šovu Zvaigžņu lietus, viņa nevilcinādamās teica — jā! Tagad ir priecīga par jauno pieredzi: iespēju veidot šovu kameru priekšā, kas esot gluži citādi nekā uz teātra skatuves vai deju zālē. Nu Ingai priekšā jauns izaicinājums: "uz sitiena" izveidot izrādi ar teju vai garāmgājējiem, kuriem labpatiks 29. aprīļa pēcpusdienā ielūkoties Dailes teātrī un strādāt kopā ar horeogrāfi uz Lielās skatuves. "Cilvēks 65 gadu vecumā var dejot tāpat kā trīs gadu vecumā," Inga apņēmīgi stāsta. Vajag tikai gribēt! Kas no mini izrādes sanāks, viņa gan neprognozē. "Tas jau ir interesantākais, ka nezinu, ar ko tas viss beigsies!" viņa saka un jokojot saķer galvu.