Trallalā ar bezdibenīgo

Ņēmās, šumējās, liekas sev trakoti svarīga, nez ko attīstās... tukša dezorientēta cilvēka muldēšana. Ienāk galvā pāris principā pareizas un precīzas domas (kuras gan jau gadsimtiem ir apviļātas citos darbos) un no tā tiek uzpūsts liels, liels personiskā svarīguma balons. Paldies, vēl ir Diena, kur par šo personisko svarīgumu stāstīt citiem. Bet galu galā... kas no tā visa tā burbuļa un pretenzijām uz mūžību paliks? ta nekas, noputējušas, nelasītas grāmatas tālajā grāmatu plauktā, no kurām pēc revīzijas nezināsi kā tikt vaļā, jo it kā jau neērti grāmatu mest miskastē...

"..kas savukārt ļauj destruktīviem nekrofiliem [!!! nu, smejies vai raudi!], kas nav spējīgi paši radīt, vienīgi sīvi sūri reflektēt, skaudīgi kodēt sabiedrību, ka — nav, nav, nav"... __________________ Nu nav, kundzīt, NAV! Vismaz jūsos jau nu noteikti ne. Epiteti, kurus izvēlaties, apzīmējot savus līdzcilvēkus, neliecina par diža gara klātbūtni, drīzāk par kādu nopietnu garīgu kaiti.

Ka tik Repše nekļūst par sorrosieti, mūsdienu komjaunieti, komunisti !

eu, nu beidziet - Repše ir falša caur un caur... Kurš tad no literātu vides nav saskāries ar viņas kaprīzēm, dusmu lēkmēm un baismīgo iedomību? To, ka viņa , kad ieķer par daudz, cilvēkus gatava iznīcināt... Ka viņai skauž Ikstenas un Ābeles panākumi... galgalā - ka viņa reiz paziņoja: katra mana rindiņa tiks nopublicēta.....

Intervijas jautājumi paviegli?! Man tieši pirmo reizi patika, kā Burve raksta! Taisni nobrīnījos, ka viņa, nevis Naumanis, jo parasti jau tās Sestdienas intervijas vienkārši šoks. Grāmatu pagaidām pāršķirtīju, nu tā.. Varbūt ielasoties tās burvīgās lietas, par ko Repše runā intrevijā atklāsies.

Man ļoti patika rakstnieces vārdi par to, kā laiku rada viņa pati. Un grāmata arī patika. Patiesībā, man patīk viss viņas rakstītais, laikam reiz bija tikai viena sleja, kurā G.Repšes paustajam viedoklim īsti negribēju piekrist.

beidziet tachu sho iigno kundziiti celtliteratuuras elka kaartaa. Repses slejas Dienaa - zhults un strutas pret visu un visiem, iznjemot sevi, briiniskjo.

grāmatu nopirku un izlasīju atpazīstami - tādi esam...

"Nesaudzīgi, GODĪGI un ar jēgu."

No dzīvas sarunas te tiešām nav ne miņas. Bet tas jau netraucē aicināt "visus citus cilvēkus pasaulē" dzīvot "ar pilnu klapi, nesaudzīgi un ar jēgu" DDD! Nu, kur vēl lielāks fufels un tufta?! Kāda ir dzīves jēga? Dzīvot ar jēgu - atbild viedā rakstnieceDDDDDDDDDDDDDDDD

man repšes teksti intervijā patika, savukārt intervētājas jautājumi šķita tādi pavirši, paviegli, ka šķita, pat gr brīnītos par tiem

jaunaa graamata trula un pavirsha. Repse zaudee asumu un raksta pa roku galam.

Man interesē viss, ko es vēl nezinu, tāpēc lūdzu man pavēstīt, kur ir tā vieta šai drūmajā tuksnesī, kur Jūs sauciet, mēginot vienlaicīgi pievārēt tās vējdzirnavas no kā būvēts tas vienaldzības mūris. Bet prieks, ka vairs nevaru pie vārda saucējs, piekabināt vārdu "vientuļais"'.

Gundega Repše ir mākslas zinātniece un māksliniekiem, kā zināms, ir tāds savdabīgs stiliņš! Grāmatu arī sagribējās nopirkt:)

Kas Repšei ar to sviedru banti ap galvu - visās pēdējās fotogrāfijās tāds stils. Vai viņa tāda sportiska dāma, ka mēģina to pat ikdienā akcentēt, vai arī tik trakoti svīst?