Ļaunuma klātbūtne ir normāla kultūrās ar daudziem dieviem, taču monoteistiskās reliģijās, kā kristietībā, tā ir radījusi izaicinājumu. Ja reiz ir viens Dievs un tas ir labs, tad kā lai izskaidro ļaunumu? Risinājums kristietībā bija izgudrot varenu ļaunuma spēku, kas vismaz kopš Viduslaikiem ir bijis dominējošs tēls Eiropas kristietībā - Sātanu. Kā allaž centušies norādīt teologi, nelabā spēki ir bijuši pakļauti dievišķajai kontrolei, taču viņš allaž darbojies kā prāta musinātājs kristiešiem, mēģinot mazināt viņu ticību, un kā ļauna darītājs nedrošā pasaulē.
Autors norāda, ka Sātans ir attīstījies no dievišķā galma nodevīga locekļa Tuvo Austrumu agrīnajās reliģijās no kurām dzima jūdaisms līdz Vecās Derības sazvērnieciskajam eņģelim un Kristus varenajam oponentam Jaunajā Derībā. Bijāts un šausmas iedzenošs cilvēces pretinieks Viduslaikos, raganu draugs 16.gadsimtā un ticīgo pavedinātājs 17.gadsimtā, viņš pamazām zaudēja savu lomu 19.gadsimtā. Tad viņš negaidīti un neganti atgriezās 20.gadsimtā, kad viņu sāka apbrīnot un pat pielūgt. Maksvela Stjuarta grāmata seko Velnam no antīkās pasaules līdz mūsdienām viņa dažādajās un reizēm pārsteidzošajās inkarnācijās un demonstrē, ka viņa vara nav beigusies – pat ne Rietumos.