Vienotība

Ja režīms, kas visus šos gadus ir parastiem un godīgiem cilvēkiem taisījis uz galvas, tagad sauc palīgā, sauc vienoties, tad ir gluži normāli atvaicāt varas stilistikā — uz kādiem noteikumiem, kungi? Vienotības iespēja prasa vispirms atklātību un patiesību. Vai cilvēkiem ir skaidrs, kas ar šo valsti sadarīts un nodarīts jaunajā neatkarībā? Vai Māte Terēze vienotos ar Dvīņu torņu uzspridzināšanas organizētājiem? Jā, iespējams, ja teroristi patiesi nožēlotu savus nodomus un savus darbus, ja atzītos. Vai Latvijas režīma stiprinātāji savām personiskajām izpriecām jebkad ir atzinušies nevalstiskā rīcībā, lai tagad, valsts haosa priekšvakarā, pārējā sabiedrība stutētu viņu dzīvi skaista vienotības saukļa svētībā? Man tomēr rodas pārliecība, ka režīms turpina un turpina, un turpina cilvēkus uzskatīt par mazattīstītiem idiotiem, kuri vispirms izstrēbs varas ļaunprātības un nemākulības ietaisītās ligas un tad — pacilātībā par patriotisko rīcību — sastāsies jumja un ausekļa musturos un vienosies kopīgā dziesmā. Par ko? Par to, ka vara atkal apčakarējusi tautu, apdullinot cilvēku prātus ar demagoģiju, ka tikai valsts ienaidnieki var prasīt Saeimas atlaišanu, tikai bezatbildīgs pūlis valstij tik grūtā situācijā var iziet ielās un kliegt par savām tiesībām. Par ko vienoties? Vai mēs nevaram vienoties, ka likumus, ko ieregulējuši un pieņēmuši Latvijas postītāji, ir iespējams mainīt? XX un XXI gadsimts ir pārrakstījis pat Dieva likumus savai gaumei, kādēļ lai latvieši nerakstītu jaunus likumus, ja iepriekšējie valsti noveduši līdz likumīgai zagšanai un demokrātijas aizsmakumam? Kas slikts no pagaidu valdības, kas sasauc tautas sapulci, pieņem likumus, ka turpmāk pie varas nedrīkst nonākt iepriekšējie bīdītāji? Protams, ka vecais režīms apsaukās mūs par juku kūlējiem un agresijas putotājiem, bet vai jel viens cilvēks Latvijā tic, ka šobrīd vairs ir iespējama vienošanās starp bendi un upuri? Uz kādas augstsirdības nots lai es hipnotizēju sevi (galvenais — kā vārdā?), ja baņķieri, kuru dēļ lielā mērā mēs esam iekūlušies parādos (tos ņemot, no mums vienotu viedokli neprasīja), neriskēja pat ar saviem auskariem, kur nu vēl villām un automašīnām. Protams, garīgo izaugsmi veicina tas, ka tev atņem pēdējo kreklu, izdzen no mājas, palaiž pasaulē un par to pieprasa arī skaistu dziesmu, mīlestību pret tiem, kuri tev to visu atņēma, tā ir klasiķu cienīga un daudzu reliģiju ilustratīva līdzība. Līdzība viena cilvēka liktenim. Bet ja šis "viens" ir tava valsts, dzimtene, šī līdzība nedarbojas. Astrologi raksta, ka negatīvo emociju un gadu gaitā sastrādāto tumšo darbiņu enerģētiskais mākonis virs Latvijas ir tik biezs, ka sācis reāli materializēties. Vai tālab piepeši kāds nožēlos savu rīcību? Muļķības! Pieprasīs tautas atbalstu saviem noziegumiem. Pieprasīs Tēvzemes vārdā. Aicinās uz vienotību. Nešaubos, ka pienāks laiks arī šādiem dvēseles svētkiem. Bet vispirms jāpatriec nakts. Un nevajag ticēt lingvistiskajiem programmētājiem, ka tautā nav rezervju, potenču, resursu. Šie saucēji vēlas leģitimizēt savus noziegumus. Jēzus ieteica neliet jaunu vīnu vecos traukos, Kārlis Skalbe mudināja atsvabināt prātu, ja gribam atsvabināt Latviju no mošķiem. Tas nav slikts mērķis, uz kura pamata vienoties.