Viss ir labi!

Un tas vistiešākā veidā skar radošo cilvēku prātus, spējas un rīcību. Tāpēc mums būtu nevis jāraud uz pleca katram pretimnācējam, bet gan jāsmaida, jāpriecājas un vienam otru jāapsveic, gandrīz kā Lieldienās!  Satiekoties un runājot ar saviem kolēģiem mūziķiem no dažādiem grupējumiem, virzieniem, ticībām un dažādu stilu brālībām, esmu nonācis pie pārliecības, ka situācija, kad ir maz pasūtījumu darbu, maz korporatīvo pasākumu un gandrīz nemaz vietējo mākslinieku koncertu lielās zālēs, daudzi ir sākuši nodarboties ar sevis attīstību un atjaunojuši sevī radošo garu. Elementāra lieta, kuru atzīst daudzi no tiem, ar kuriem esmu šogad par šo procesu jau esmu runājis, ir tā, ka viņiem visiem tagad ir parādījies laiks, kuru veltīt savai sirds lietai. Tieši tā. Un lai gan pasaulē, ir ļoti daudz piemēru, kad izcilas lietas ir tikušas radītas vai nu pēc baznīcas, vai valdības, vai kāda kultūras nama pasūtījuma, es dzīvoju ar pārliecību, ka visskaistākās un vispatiesākās dziesmas, operas un simfonijas ir radušās mākslinieka iekšējās nepieciešamības rezultātā. Esmu pārliecināts, ka tieši šodien, daudzu mūzikas un arī dzejas radītāju prātos dzimst miljonu vērtas domas, kuras spēs mūs visus iedvesmot vēl ilgi. Un es ne velti minēju šo apzīmējumu “miljoniem vērtas”, jo visā pasaulē tas tieši tā arī notiek. Dziesmas vien, nemaz nerunājot par kinofilmām, operām un “mega” šoviem un mūzikliem, spēj tīri fiziski ģenerēt miljoniem dolāru, eiro un mārciņu. To spēj izdarīt visvienkāršākās dziesmas, kuras radījuši vienkārši cilvēki. Un tam ir milzum daudz piemēru. Miljonus ar vienu dziesmu ir nopelnījuši, piemēram, tie paši Los Del Rio ar savu hitu “Macarena”, Vanilla Ice ar “Ice Ice Baby”, zviedru Europe ar “Final Countdown” un pat moldāvu grupas “O-Zone” un rumāņu dziedātājas Haiduci izpildītā moldāvu autora Dana Balana dziesma “Dragostea din tei”.Jūs teiksiet, kāds tam sakars ar radošo garu? Vistiešākais. Neviena no šīm dziesmām nav radīta ar tīšu aprēķinu nopelnīt daudz naudas. Tas pats Vanilla Ice aka Roberts Van Vinkls savu dziesmu “Ice, Ice Baby” radīja 16 gadu vecumā, vēl pirms viņam bija jebkāds kontrakts ar izdevniecību vai ierakstu kompāniju. Spāņu dziesma “Macarena” tika sacerēta 1992.gadā kādā Venecuēlas viesnīcas numuriņā ar sākotnējo nosaukumu “Magdalena”, vēlāk piedzīvoja sešas dažādas versijas, un tikai 1996.gadā notika pa īstam, kļūstot par otru visvairāk pārdoto singlu Amerikā visā singlu topu vēsturē.Eiropas “Final Countdown”, kas tika ierakstīta un 1986.gadā piedzīvoja triumfu vairāk kā 25 pasaules valstīs, patiesībā bija sacerēta jau 1981.gadā, kad grupas līderis Joe Tempest, tolaik vēl būdams nezināms un diezgan trūcīgs, uz nedēļu aizņēmās “Korg” sintezatoru no sava drauga. Un jūs varat neticēt, bet arī Dana Balana dziesma “Dragostea din tei” nav radusies kāda salta aprēķina dēļ, to apliecina jau pats fakts, ka dziesmas oriģinālā versija ir rumāņu valodā, kas nekad un nekādos apstākļos nav tikusi uzskatīta par kādu no pasaules hitu vadošajām valodām, kādas ir angļu, spāņu, portugāļu, itāļu un retos gadījumos arī vācu. Un visus šos, un vēl tūkstošiem gadījumu vieno viena lieta - veiksmīgs melodijas un teksta salikums, kas papildināts ar fantastisku apstākļu sakritību un veiksmi. Un, ticiet man, mūzikas biznesā visbiežāk veicas talantīgajiem un oriģinālajiem. Un es šodien ļoti, ļoti ticu, ka arī mums paveiksies un kāda  kaut vai šāda te, vienas dziesmas veiksme, dos cerības, ticību un, galu galā, ģenerēs arī līdzekļus ar kuru palīdzību radīt stabilu pamatu daudzu jauno Latvijas mūziķu centieniem. Un, ja kādam šīs veiksmes rezultātā izdosies arī nopelnīt, attieksme pret bieži vien par izsmieklu objektu uzskatīto populāro mūziku Latvijā strauji vien mainītos. Gan no valdības, gan no mūsu bieži vien nīgrās sabiedrības puses. Un tas pavisam drīz arī notiks, jo mūsu mūziķiem parādījies laiks radīt un radoši strādāt. Nav ļaunuma bez labuma.