Lēmumi par kriminālprocesu izbeigšanu pieņemti jau maijā, taču tikai tagad prokuratūra aģentūrai LETA atvēlēja ar tiem iepazīties, jo neviena no šīm personām noteiktajā termiņā šos lēmumus nav pārsūdzējusi. Lietu izmeklēja Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne.
2010.gadā KNAB aizsāka izmeklēšanu par kukuļņemšanu lielā apmērā no autobusu piegādātājiem laika posmā no 1998.gada līdz 2006.gada decembrim.
Ar 2000.gada Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu tika izveidota Iepirkuma izsoles komisija un Rīgas domes Satiksmes departamentam un Finanšu departamentam tika uzdots organizēt atklātu izsoli par tiesībām piegādāt jaunus autobusus pašvaldības uzņēmumiem.
2001.gadā iepirkuma komisija nolēma piešķirt tiesības slēgt pasūtījuma līgumu par autobusu piegādi uzņēmumam "Neoplan Polska" 65% apmērā no piegādes apjoma un "Daimler AG" grupā ietilpstošam uzņēmumam "EvoBus GmbH" 35% apmērā no piegādes apjoma.
Pirmstiesas procesā noskaidrots, ka Vācijas autobūves koncerna "Daimler AG" meitasuzņēmums ''EvoBus GmbH'', izmantojot starpniekus, juridiskas un fiziskas personas, sešos maksājumos veica nelikumīgus maksājumus 1 805 422 latu apmērā (1 221 413 latus) valsts amatpersonām, lai nodrošinātu 117 autobusu "Mercedes Benz" piegādi Rīgas pilsētas vajadzībām.
2011.gada februārī aizdomās par kukuļņemšanas organizēšanu tika aizturēts SIA "Silverstar" vienīgais valdes loceklis un rīkotājdirektors Cinis.
Izmeklēšanā noskaidrojies, ka 2000.gada "EvoBus GmbH" bija pilnvarojis "Silverstar" kļūt par tā galveno pārstāvi Baltijas valstīs. Uzņēmuma ''Silverstar'' vadītājs no 1998.gada līdz 2008.gadam bija Cinis. Izmeklēšana liecināja, ka Cinis 2000.gadā ir nosūtījis vēstuli "EvoBus GmbH" pārstāvim par to, ka tuvākajā laikā Rīgas domes Satiksmes departaments organizēs autobusu iepirkumu konkursu. Viņš arī norādījis, ka gadījumā, ja grib būt vismaz vieni no konkursa uzvarētājiem, jāizstrādā autobusu piedāvājums saskaņā ar tehniskās specifikācijas projektu nolūkā atklāt autobusu neatbilstības pastāvošajām tehniskajām specifikācijām un rast ideju par autobusu cenu. Kad būs šī informācija, jārod pieeja ietekmīgiem cilvēkiem Rīgas pilsētas domes noteicošajās politiskajās partijās un bankā.
Pirmstiesas procesā gan netika iegūti citi pierādījumi tam, ka Cinis būtu organizējis vai uzkūdījis "EvoBus GmbH" amatpersonas uz kukuļdošanu Rīgas domes amatpersonām. Ciņa norādi, ka jārod pieeja ietekmīgiem cilvēkiem, nevarēja uzskatīt par kukuļdošanas organizēšanu vai uzkūdīšanu uz kukuļdošanu.
Neskatoties uz iepriekšminēto, pirmstiesas procesā iegūti pietiekoši pierādījumi tam, ka Cinis zinājis par to, ka 2000.gada 12.decembrī "EvoBus GmbH" noslēdza fiktīvu starpniecības līgumu ar ārzonā reģistrētu uzņēmumu "Oldenburgh Financial Corporation" un to, ka atbilstoši šim līgumam "EvoBus GmbH" uz šī uzņēmuma kontu toreizējā "Parex Bankā" pārskaita kukuli 5% apmērā no "EvoBus GmbH" piegādāto autobusu neto pārdošanas cenas.
Tāpat Cinis zinājis, ka "EvoBus GmbH" vadošās amatpersonas noslēdza fiktīvu starpniecības līgumu ar Rīgas mēra padomnieka Leonarda Teņa piedāvāto un Raimonda Krastiņa pārstāvēto uzņēmumu "United Petrol Group LLC" un atbilstoši šim līgumam uz "United Petrol Group LLC" kontu pārskaitīja kukuli - 6% no "EvoBus GmbH" piegādāto autobusu neto pārdošanas cenas. Cinis arī zinājis par to, ka "EvoBus GmbH", izmantojot starpniecības firmas "Oldenburgh Financial Corporation", vēlāk "United Petrol Group LLC" un SIA "Royal Baltic Graphics", maksā kukuļus par autobusu piegādes nodrošināšanu Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, prokurore nolēma kriminālprocesu pret Cini izbeigt daļā par kukuļdošanas organizēšanu un uzkūdīšanu uz kukuļa došanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Prokuratūra gan atzina, ka viņš nav ziņojis par noziegumu, bet atbrīvoja viņu no kriminālatbildības saistībā ar noilguma iestāšanos. Savukārt Krūmiņš no 1995. līdz 2003.gadam strādāja Rīgas domes Finanšu departamentā direktora amatā.
Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi tam, ka Krūmiņš būtu pieprasījis vai izspiedis kukuli no "EvoBus GmbH", jo ar lietā iegūtajām liecinieku pretrunīgajām liecībām nav iespējams pierādīt, ka Krūmiņš būtu veicis noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kukuļa izspiešanu. Tāpat pirmstiesas procesā netika iegūti pierādījumi tam, ka Krūmiņš būtu pieņēmis no "EvoBus GmbH" kukuli.
Prokuratūra gan uzskata, ka 2002.gadā tikšanās laikā Vācijā, Štutgartē, viesnīcas kafejnīcā Krūmiņš uzzinājis par to, ka Tenis no "EvoBus GmbH" izspiež kukuli, taču par noziegumu neziņoja Latvijas tiesībsargājošām iestādēm. Ņemot vērā iepriekšminēto, prokuratūra kriminālprocesu izbeidza daļā par kukuļa izspiešanu, bet atzina, ka viņš nav ziņojis par noziegumu. Prokuratūra nolēma arī viņu atbrīvot no kriminālatbildības saistībā ar noilguma iestāšanos.
Jau ziņots, ka prokuratūra ir pabeigusi pirmstiesas kriminālprocesu par kukuļņemšanu lielā apmērā no Ungārijas autobusu ražotāja "Ikarus special Coach factory Ltd.", Ungārijas trolejbusu ražotāja - uzņēmuma "Ganz Transelektro Traction Electric", Polijas autobusu ražotāja "Neoplan Polska Sp.z o.o." un kukuļa izspiešanu no "Daimler AG" grupā ietilpstošā uzņēmuma "EvoBus GmbH". Viena persona apsūdzēta par kukuļņemšanu lielā apmērā un kukuļa izspiešanu lielā apmērā, uzkūdīšanu dot kukuli, par starpniecību kukuļošanā, kukuļa piesavināšanos, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Otra persona apsūdzēta par kukuļņemšanas lielā apmērā atbalstīšanu, kukuļa izspiešanu lielā apmērā atbalstīšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.
Savukārt četras personas apsūdzētas un tiesai nodotas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Apsūdzētie ir bijušais Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un bijušais SIA "Rīgas satiksme" (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Tenis, Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktors Krastiņš, Agris Koroševskis, Bojāra tā laika padomnieks, uzņēmējs Armands Zeihmanis un viņa sieva Vita Zeihmane. Vēl viens apsūdzētais ir uzņēmējs Sergejs Zambers.
Pēc prokuratūras domām, nodošanai amatpersonām kukuļos saņemti vairāk nekā 5 miljoni eiro (3,5 miljoni latu). Savukārt viens no apsūdzētajiem piesavinājies gandrīz miljonu eiro (aptuveni 700 000 latu), kas kā kukulis bija paredzēts nodošanai tālāk citai valsts amatpersonai.
"Daimler" kukuļošanas lieta ir viens no apjomīgākajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajiem kriminālprocesiem. Turklāt saistībā ar KNAB atklātajiem noziegumiem tika sākti kriminālprocesi arī vairākās ārvalstīs. Lai arī tā dēvētā "Daimler" kukuļošanas pamatlieta nodota tiesai, atsevišķi izmeklēšanas virzieni vēl tiek pārbaudīti - KNAB lietvedībā šobrīd atrodas divi no pamatlietas izdalītie kriminālprocesi.