Jūlijs ir tas mēnesis, kad reģistrēts ik gadus vislielākais skaits noslīkušo. Tā, piemēram, 2011.gadā VUGD ūdenslīdēji no ūdens krātuvēm izcēla 16 noslīkušos, 2010. gadā – 50 cilvēkus, 2009. gadā – 17, bet 2008.gadā – 21 cilvēku.
Apkopojot VUGD rīcībā esošo statistiku, var secināt, ka pārsvarā nelaimes gadījumos uz ūdens iet bojā vīrieši. Taču raksturīgi arī tas, ka vēl pirms pāris gadiem varēja teikt, ka pārsvarā noslīkst vīrieši no 20 līdz 30 gadu vecumam, tad tagad vairāk ir tādu, kuri ir no 40 līdz 50 gadu vecumam. Tā, piemēram, šogad jūlijā noslīkušo vidējais vecums ir apmēram 40 gadi, 2011. gadā – 39 gadi, 2010. gadā – 38, bet 2007. gadā – tas bija tikai 29 gadi.
Faktiskais noslīkušo cilvēku skaits varētu būt lielāks, jo VUGD statistikā tiek reģistrēti tikai tie gadījumi, kad uz notikuma vietu izbrauca VUGD. Piemēram, ja apkārtējie cilvēki pamana nelaimi uz ūdens un slīkstošo izvelk, kaut arī bez dzīvības pazīmēm, tad glābēju palīdzība nav nepieciešama un līdz ar to šāds gadījums VUGD statistikā netiek fiksēts.
I.Vetere stāstīja, ka otrdien, 31.jūlijā, plkst. 10.29 VUGD saņēma informāciju, ka Mārupes pagastā karjerā slīkst cilvēks. Apmēram 45 gadus vecs vīrietis kopā ar draugiem atpūties pie karjera. Devies peldēties, vēlējies padižoties, ka var pārpeldēt pāri karjeram, taču pārvērtējis savus spēkus. Draugi pamanījuši, kad viņš jau bija zem ūdens. Negadījuma vietā VUGD ūdenslīdēji veica meklēšanas darbus un plkst.12.34 noslīkušais vīrietis tika izcelts no ūdens.
Jau plkst. 13.01 tika saņemta nākamā informācija, ka glābējiem jādodas uz Bolderāju izcelt no ūdens noslīkušu cilvēku. Tika izcelts no ūdens apmēram 35 gadus vecs vīrietis. Savukārt vakara pusē Jelgavā no Svētes upes tika izcelts noslīcis vīrietis, kur meklēja kopš 21. jūlija.
Notikuma vietā no aculiecinieku teiktā ir skaidrs, ka dažās šajās nelaimēs vainojams gan tas, ka peldēties devās iereibis cilvēks, gan tas, ka karstajā laikā, strauji ienirstot vēsajā ūdenī, cilvēkiem radās veselības problēmas. Pēc nelaimes gadījuma apkārtējie bieži vien ir pārsteigti – kā tas varēja atgadīties, jo cilvēks taču tik labi peldēja. Tieši labie peldētāji ir vispārgalvīgākie, kuri svešās vietās nepārbauda ūdens tilpni, nepārliecinās par dziļumu, vai tur nav bedres, straumes, atvari. Tāpat apkārtējiem ir vēlme parādīt, ka vienkārši var pārpeldēt pāri upei, ezeram vai karjeram. Arī vislabākajam peldētājam ceļā var trāpīties zvejnieku tīkli, kuros var sapīties.
Piemēram, 7. jūlijā notika Gulbenes novada svētki, kuru ietvaros bija paredzētas arī peldēšanas sacensības – jāpārpeld pār Stāmerienes ezeru 1600 m attālumā. Protams, ka tika paredzēti visi drošības pasākumi, aiz katra peldētāja atradās kanoe laiva, kas uzmanīja, lai nenotiktu kaut kas neparedzēts. Sacensībās piedalījās 25 labi peldētāji, bet peldēšanas laikā pieciem no viņiem bija veselības problēmas, galvenokārt sākās krampji. Lēmumu pārpeldēt ezeru cilvēki pieņēma pārdomāti, izvērtējot savas spējas un prasmes, nevis vienā mirklī alkohola reibumā, kā tas nereti gadās ikdienā.
Aizvien vairāk nelaimes gadījumi notiek dīķos un karjeros. Cilvēkiem ir pārliecība, ka bīstami ir peldēties upēs vai ezeros, bet dīķos ir droši, taču peldoties jebkurā ūdens krātuvē nedrīkst aizmirst par savu un apkārtējo cilvēku drošību. Pie daudzām mājām ir izrakti dīķi vai dekoratīvi baseiniņi. Īpaši bīstami tie var kļūt bērniem, kuri sniedzoties pēc ūdenī iekritušas mantiņas vai vienkārši vēloties sasniegt ūdens virsmu var iekrist un, ja tuvumā tajā brīdī nebūs pieaugušo, noslīkt.
VUGD aicina visus iedzīvotājus, būt īpaši uzmanīgiem atpūšoties pie ūdens.