Vissmagāk cietis 12 gadu vecais šoferis, par kura dzīvību turpina cīnīties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi. Zēnu māte notikušajā vaino sevi, turklāt, iespējams, no vēl lielākas traģēdijas izdevies izvairīties, tikai pateicoties vecākā mašīnā braucošā puiša ātrajai reakcijai.
Kā dunduri sīca
Kad iebraucam netālu no Lietuvas robežas esošās mājas sētā, pie ķēdes rej sargsuns, apkārt skraida pirmsskolas vecuma meitenīte - avārijā cietušo puišu māsa, kopā sievietei ir trīs dēli un divas meitas. Mamma ieaicina mūs mājā, kur uz segas kūņojas gadu vecais Tomiņš - viens no avārijā cietušajiem bērniem. Par viņa pārdzīvoto gan liecina tikai daži nelieli zilumi, un Tomiņš, ieraudzījis mammu, dzīvespriecīgi iekliedzas, pieprasīdams uzmanību.
Paņēmusi mazuli klēpī, viņa apsēžas pie galda un sāk mums stāstīt par notikušo. Gados pajaunā sieviete, kaut mēģina turēties, ik pa brīdim zaudē cīņā ar asarām.
Viņa notikušajā vaino sevi. Jautāta, kā puiši pie mašīnas tikuši, viņa bez jelkādas taisnošanās atzīst: «Es pati iedevu, un par to man tagad ir jāmaksā.» Viņa paņēmusi atvaļinājumu, lai apdarītu mājas darbus, un liktenīgajā dienā ciemos atbraukusi draudzene ar savu mazuli. Abas kopā aizgājušas ravēt dārzu, un, kad mazie dienvidū iemiguši, abi ielikti mašīnā pagulēt. «Tad tie mani puikas atnāca un kā dunduri sīca - iedod, iedod mašīnu pabraukt! Es viņiem arī atļāvu pa pļavu 30 metru aizbraukt turp un atpakaļ,» viņa skaidro.
14 gadu vecais Mārtiņš iepriekš jau dažas reizes, pieaugušajam sēžot blakus, bijis palaists pie stūres pamācīties. Arī 12 gadu vecajam Pēterim tētis savulaik bija mācījis stūrēt auto. «Es apzinos, ka esmu slikta māte, nekad nevaru viņiem, it īpaši Pēterītim, atteikt. Viņi pienāk, pieglaužas, un mammīte visu vienmēr atļaus un iedos. Tad viņi tā lēni aizbrauca. Mēs ar draudzeni turpinājām ravēt un pļāpāt, līdz man sāka likties aizdomīgi, kur viņi tik ilgi ir. Vispirms nodomāju - varbūt nevar apgriezt mašīnu. Bet tas tak tepat, tad taču pabļaus, pasauks. Ņemu no draudzenes telefonu zvanīt Pēterim, bet viņš neceļ. Te zvana Mārtiņš pilnīgā histērijā, ka esot uz lielā ceļa un iebraukuši grāvī. Kamēr es aptvēru, kas ir noticis... Biju uz ceļiem, kliedzu un situ galvu pret zemi. Kad atjēdzos, basām kājām skrēju uz turieni. Tur jau bija trīs ātro mašīnas, ugunsdzēsēji un policija,» viņa stāsta.
Izvilka no lūžņiem
Puiši esot izdomājuši pazīmēties, ka dabūjuši mašīnu, un aizbraukt līdz netālu dzīvojošajai vecmāmiņai. Turpceļā pie stūres bijis Mārtiņš, bet atpakaļceļā - Pēteris, kurš izdomājis «pagonkot». Braucot lejā no pakalna, viņš mašīnu nav novaldījis, tā saslīdējusi un, metot kūleņus, ielidojusi ceļmalas krūmos. Kas noticis tālāk, mamma nezina, jo nav pat spējusi noklausīties vecākā dēla atstāstu.
Kā noskaidroja Diena, avārija varēja beigties vēl traģiskāk, ja vien Mārtiņš nebūtu ļoti aši reaģējis, sajuzdams, ka brālis zaudē kontroli pār auto. Vienu mazuli viņš iespiedis sev starp kājām, otru ar roku pie sēdekļa. Kad trieciens Pēteri sviedis caur vējstiklu, Mārtiņš paspējis brāli paķert aiz drēbēm. Pēc tam izvilcis viņu no avarējušā auto un izsaucis glābšanas dienestus.
Ceļa posms, kurā puiši avarēja, izskatās mānīgi drošs - taisns un gluds. Kaut ar grants, nevis asfalta segumu un ar pastāvu nogāzi, bedru šajā posmā nav. Tomēr, kā stāsta vietējie, posms ir bīstams, jo, nobraucot no kalna, ceļa virskārta «staigā». «Pat kolhoznieki ar 30 gadu braukšanas pieredzi te mēdz avarēt,» norāda neretietis Māris. Vietējie arī atminas - kad pagājušā gadsimta 70. gados ceļa posms ierīkots, paklīdušas runas, ka tas celts pāri Livonijas laika kapiem. Paruna vēsta - kur brauc pār kapiem, vienmēr daudz traģēdiju.
Pārgalvju netrūkst
Iebraucot Neretā, ievērojam citus gados jaunus puišus, kas vizinās ar mopēdiem. Vietējie Dienai atzīst, ka tas nekas neredzēts neesot. Policija gan mēģinot mazgadīgos šoferus izķert, bet, tiklīdz pilsētā parādās policijas auto, iedarbojas «bezdrāts telefons» un ielas ir kā izslaucītas.
Šai atziņai daļēji piekrīt arī Neretā sastaptā skolotāja Egija. Viņa pat atminas gadījumu, kad kāds 16 gadu vecs puisis ikdienā braucis uz skolu ar mammas auto, jo māte pati neesot varējusi atrast laiku, kad viņu aizvest. Viņš iekritis un samaksājis sodu, tāpēc arī skolotāja par to zina - viņai bijis jāraksta puiša raksturojums policijai. Par pagājušajā nedēļā avārijā cietušajiem brāļiem Egijai ir pirmā dzirdēšana, ka viņi braukātu ar auto. Egija ir 14 gadu vecā Mārtiņa klases audzinātāja un par puiša ģimeni izsakās visnotaļ atzinīgi. «Viņi ir strādīgi, bērni ir apgādāti, piemēram, viņi vienmēr atrod naudu, lai aizbrauktu klases ekskursijās,» viņa uzsver.
Egija stāsta, ka Mārtiņš ir «uzņēmies šefību» pār mazajiem brāļiem un māsu. Iepriekš bijis ļoti temperamentīgs, bet skolotājai izdevies puisi ieinteresēt dzejā, un tagad viņš tajā ieguldot lieko enerģiju. «Stundā sākām rakstīt dzejoļus, un viņam iepatikās. Tagad Mārtiņš jau ir pierakstījis astoņas burtnīcas un pat Muzeju naktī Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā savus dzejoļus lasīja,» viņa stāsta.
Alkohola problēmu nav
Arī Neretas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Jermuša Dienai norādīja, ka ģimene iepriekš nav nonākusi bāriņtiesas redzeslokā kā nelabvēlīga. Sociālā dienesta darbiniece uzsvēra, ka «ģimene ir trūcīga, bet nav nelabvēlīga, ar alkoholu nekādu problēmu nav».
Policija ierosinājusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu avārijas apstākļus. Auto bijis norakstīts, un tam piestiprinātas neatbilstošas valsts numurzīmes. Policisti uzskata, ka šis nav pirmais gadījums, kad šie bērni patstāvīgi braukuši ar automašīnu, tāpēc tiks arī vērtēts, vai bērnu vecākiem būtu jāatbild par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, norāda portāls Staburags.lv.
Avarējušo puišu māte satraucas tikai par slimnīcā komā guļošo dēlu. «Pēterim ir tikai cerība un mūsu visu lūgšanas. Aizlūdziet arī jūs par viņu!» viņa atvadoties nedroši palūdz.