Tiesas pārstāve Aiga Trokša-Traško aģentūrai BNS pastāstīja, ka apsūdzētajam ir arī noteikts pārbaudes laiks uz četriem gadiem. Tiesa lietu skatīja bez pierādījumu pārbaudes un apsūdzētajam uzlika par pienākumu piedalīties probācijas programmās.
Lietā arī Valsts probācijas dienestā bija noslēgts izlīgums starp cietušo ‒ Streiča tēvu ‒ un apsūdzēto.
Motodeltaplāna pilotam uzrādīta apsūdzība par gaisa transporta kustības drošības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas ‒ smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam.
Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu no trim līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas raidījums De facto iepriekš ziņoja, ka pilots Valērijs Masļakovs nenoliedz savu vainu avārijas epizodē, taču uzskata, ka Streičs gājis bojā glābēju dēļ.
Jau ziņots, ka Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, pētot cēloņus motodeltaplāna avārijai, atklājis vairākus pārkāpumus. Turklāt aviācijas nelaimes gadījuma pamatcēlonis bijis cilvēka faktors.
Birojs secinājis, ka motodeltaplāns Kvant 03S nav reģistrēts Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā. Šā iemesla dēļ saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem lidojumu ar gaisa kuģi nebija atļauts veikt.
Izmeklētāji arī secinājuši, ka lidojums no Daugavpils lidostas veikts bez iepriekšējas paziņošanas lidlauka ekspluatantam un nebija reģistrēts lidojumu reģistrācijas žurnālā.
Secināts, ka dzinēja periodiskās tehniskās apkopes reglamenta darbi bija veikti saskaņā ar reglamenta darbu veikšanas plānu, bet tos neveica sertificēts personāls. Tehnisko apkopi veica un tehnisko dokumentāciju noformēja gaisa kuģa pilots.
Pēc veiktajiem izpētes darbiem konstatēts, ka motodeltaplāna dzinēja iekārtas ir tehniskā kārtībā, tādējādi tā tehniskais stāvoklis nevarēja kļūt par aviācijas nelaimes gadījuma cēloni. Savukārt motodeltaplāna pilota lidošanas pieredze bijusi neliela, un lidojumus pilots veicis reti. Iespējams, lidojot pāri augstienei virs koku galotnēm, neuzmanības dēļ tas aizķēris kokus.
Aviācijas nelaimes gadījuma pamatcēlonis bija cilvēka faktors, kas izpaudās pilota kļūdaini pieņemtajā lēmumā, izvēloties bīstamāko maršrutu – pārlidot ar kokiem apaugušu augstieni ar nestabili strādājošu dzinēju, teikts biroja ziņojumā.
Šo nelaimes gadījumu veicinošie faktori bija neliela lidojumu pieredze veikt patstāvīgus lidojumus, kā arī vides un fizisko faktoru iedarbība uz pilotējamo aparātu, lidojot virs ūdenstilpēm.
Ziņojumā arī minēts fakts, ka pēc Daugavpils slimnīcas izraksta no pacienta medicīniskās kartes redzams, ka pilots patvaļīgi atstājis medicīnas iestādi un pārbaude par apreibinošo vielu ietekmi tur netika veikta.
Šā iemesla dēļ izmeklētāji nevarēja veikt analīzi un secināt, vai bija apreibinošo vielu ietekme un vai tā varēja atstāt iespaidu uz pilota veselības stāvokli.
Toreiz biroja ziņojums nodots policijai.
Negadījums notika 2010.gada 2.oktobrī Daugavpils novada Vecsalienes pagastā. Tur deltaplāns bija ieķēries koku galotnēs un avarējis. Divi cilvēki – pilots un Streičs – pēc avārijas palikuši karājoties kokos vairāk nekā desmit metru augstumā. Režisors ar galvu uz leju karājies aptuveni divas stundas.
Ugunsdzēsēji pēc signāla saņemšanas par negadījumu ieradās notikuma vietā apmēram pēc 40 minūtēm, jo bija grūtības precīzi noteikt tā atrašanās vietu. Apkārtnes reljefa dēļ piebraukt pie avarējušā motodeltaplāna un izmantot izbīdāmās kāpnes, lai noņemtu cietušos, nebija iespējams, tādēļ glābšanas pasākumi aizņēma daudz vairāk laika.
Režisors no smagajām traumām vēlāk slimnīcā mira. Pilotu slimnīcā nogādāja ar krūškurvja sasitumu.
Pēc avārijas dažos plašsaziņas līdzekļos un interneta vidē ugunsdzēsējiem pārmesta vilcināšanās Streiča glābšanā. Glābējiem pārmesta arī ciniska attieksme pret notikušo.
Dienesta pārbaudē gan tika atzīts, ka Daugavpils ugunsdzēsēju rīcībā saistībā ar deltaplāna avāriju, veicot glābšanas darbus, nav saskatāmi normatīvo aktu prasību un dienesta disciplīnas pārkāpumi.