Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu? Rakstu ciklā Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis atklājam gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus, meklējam iespējamos problēmu risinājumus un vērtības, uz kurām balstās vietējā kopiena. Ar šiem cilvēkstāstiem ceram atklāt pēc iespējas plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri, kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti sava novada, savas Latgales un Latvijas patrioti un ka tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu.
Šoreiz par Ludzas novadu, kas ir kā vitalitātes avots, no kura plūst dzīves spars. To rada novada uzņēmīgie, radošie un sirsnīgie cilvēki, un viņu paveiktais piesaista šim avotam arī citus cilvēkus gan no tuvām, gan tālām vietām.
Ludzas novads
- Atrodas 267 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas, 122 km attālumā no Daugavpils un 30 km attālumā no Rēzeknes.
- No 23 522 iedzīvotājiem (2024. gada 1. janvāra dati) 60,1% ir latvieši, 32,9 % – krievi. Vēl novadā dzīvo arī apjomīgas baltkrievu, ukraiņu un poļu kopienas.
- Ludzas novads pamatoti uzskatāms par vārtiem starp austrumiem un rietumiem. No 2004. gada 1. maija novada robeža ir kļuvusi par Eiropas Savienības robežu. Novada teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A12 Jēkabpils– Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova), starptautiskās automaģistrāles E22 Rīga–Maskava daļa un dzelzceļa līnija Rīga–Maskava.
- Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Ludzas novada teritoriju veido arī bijušais Ciblas, Kārsavas un Zilupes novads. Novadā ietilpst Kārsavas, Ludzas un Zilupes pilsēta un 22 pagasti: Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu, Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts.
- Novada administratīvais centrs ir Latvijas senākā pilsēta Ludza.
- Ludzānieši lepojas ar mākslinieku un kibernētiskās mākslas pamatlicēju Juri Soikānu, brīvības cīnītāju Franci Kempu, dzejnieku, mākslinieku un publicistu Antonu Kūkoju, dokumentālā kino leģendu Hercu Franku, dzejnieku Andri Vējānu, tēlnieku Leonu Tomašicki, arheologu Vladislavu Urtānu un daudziem citiem ievērojamiem novadniekiem.
- Ludzu var dēvēt par Latvijas ezeru galvaspilsētu, jo pilsētiņu ieskauj pieci ezeri.
- Kopā ar Latgalei tik raksturīgajām koka mājām ziedošu dārzu vidū un mazajām ezermalas ieliņām tie veido neatkārtojami šarmantu vidi. Latgaliešu atvērtā sirds, dedzīgā daba un no sendienām pārmantoto arodu meistaru prasmes ir tās vērtības, kas atstāj paliekošu nospiedumu tūristu un pilsētas draugu sirdīs.
- Ludzas Livonijas ordeņa pilsdrupas, kas ir galvenā pilsētas vertikāle līkumaino vecpilsētas ieliņu ielenkumā, Lielā Ludzas sinagoga, Baznīckalns, Ludzas amatnieku centrs, skaistais parks, ezeru promenādes un izbrauciens ar plostu latgaliešu dziesmu pavadījumā ir jāizbauda katram Ludzas viesim.
Neviena valdība nav tikusi galā ar reģionālo politiku
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs uzsver: "Mana mazā dzimtene ir Ludzas novada Pildas pagasts, kur pavadīju bērnību un mācījos skolā. Tur joprojām dzīvo cilvēki, kas mani labi pazīst, jo kādu laiku biju pagasta padomes priekšsēdētājs. Ar sirdi un dvēseli vienmēr esmu bijis kopā ar Ludzu."
Viņš pauž lielu paldies novada zemniekiem un uzņēmējiem, kuri, neskatoties uz ģeopolitiskajiem apstākļiem, iet uz priekšu un cīnās, meklē un realizē jaunas iespējas uzņēmējdarbībā. Ja cilvēks ir izvēlējies palikt savā dzimtajā pusē, strādāt un attīstīties, ir jādomā, kā viņu atbalstīt, kādas priekšrocības sniegt, lai panāktu izlīdzināšanos. Darbojoties lielpilsētu tuvumā, izdevumi uzņēmējiem ir mazāki. Vai tāpēc, ka Ludzas uzņēmēji ir tālu no Rīgas, viņiem jādzīvo sliktāk? Iespējams, palīdzību varētu sasaistīt ar nodokļiem, lai gan mazā valstī tas nav vienkārši panākams. "Vēl viens jautājums – kā piesaistīt Ludzai jaunus investorus. Robežas tuvums, žoga būvniecība, aizsardzības struktūru aktivitātes investorus nepiesaista. Līdz šim ir bijuši reti izņēmumi, lai gan pašvaldība šim mērķim izmantojusi Eiropas fondu finansējumu un ieguldījusi arī savus līdzekļus. Tāpēc cenšamies atbalstīt vietējos mazos uzņēmējus, finansiālo iespēju robežās gādājam par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu novadā," saka Ludzas novada vadītājs.
Latvija ir maza, taču atšķirības starp reģioniem jūtamas ne vien uzņēmējdarbībā, bet arī cilvēku dzīves līmenī. Algas Latgalē ir mazākas, bet komunālie maksājumi un cenas veikalos līdzvērtīgas galvaspilsētai.
"Cilvēki dodas tur, kur ir labāks piedāvājums, tāpēc arī pašvaldības izjūt kvalificētu speciālistu trūkumu. Stāsts ir par to, ka kopš valstiskās neatkarības atgūšanas neviena valdība nav tikusi galā ar reģionālo politiku. Visas prasības un sasniedzamie rezultāti ir vienādi, taču apstākļi reģionos dažādi. Tikai runājam un runājam, bet nekas nemainās. Laiks ķerties pie lietas!" uzsver E. Mekšs.
Tomāti no Latgales visā Latvijā
Ludzas novadā SIA Latgales dārzeņu loģistika Mežvidu siltumnīcās trīspadsmito sezonu aug tomāti, turpat notiek biedrības Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parks un tās partneru pētījumi un eksperimenti par industriālo kaņepju daudzveidīgo izmantojumu, siltumnīcu tehnoloģiju attīstību un bioenerģijas ražošanu. Vaicāts, vai Mežvidu tomāti, kas nopērkami lielveikalos, ir iemīlējuši Ludzas novada sauli, Latgales dārzeņu loģistikas līdzīpašnieks un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka projektu vadītājs Edgars Romanovskis uzsver – siltumnīcas tomātu biznesu sekmējis cilvēku darbs, mīlestība un gadu gaitā iekrātā pieredze un zināšanas.
"Mežvidu tomāti ir iekarojuši savu nišu Latvijas tirgū, un tas ir visas mūsu komandas lielā darba un investīciju rezultāts. Taču pēdējos gados mēs plašāk runājam par Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parku un atbilstošu biedrību, kurā apvienojušies Mežvidu uzņēmumi, vadošās Latvijas tehniskās augstskolas un virkne uzņēmumu, kas darbojas bioekonomikas nozarē," norāda E. Romanovskis.
Pašlaik Eiropas un pasaules kontekstā daudz runājam par zaļo kursu un nepieciešamību aktīvi rīkoties, lai novērstu klimata pārmaiņas, kas apdraud mūsu kopējās mājas Zemi. Enerģētikas kontekstā šobrīd tikpat būtisks jautājums ir par mūsu energodrošību un neatkarību. Šodien rodas likumsakarīgs jautājums, kā interesēs tika iniciēta 2017.–2021. gada masveidīgā kampaņa pret vietējiem zaļās enerģijas ražotājiem, kura faktiski sagrāva autonomo mazo bāzes ģenerāciju reģionos, kas balstījās uz biogāzes un gazifikācijas tehnoloģijām un vietējo izejvielu izmantošanu, pauž uzņēmējs. Atbildību par lielākoties fosilās enerģijas – dabasgāzes, kas nāca no Krievijas, – radīto elektroenerģijas izmaksu sadārdzinājumu kampaņas uzturētāji novēla uz vietējiem zaļajiem ražotājiem, lauku uzņēmējiem un zemniekiem. Būtu jāizskata iespēja valstiski kompensēt vismaz daļu zaudējumu, ko kampaņas ietvaros cieta vietējās enerģijas ražotāji. Tas vismaz daļēji atjaunotu arī investoru uzticību. Kampaņas dēļ arī Mežvidi cieta ievērojamus zaudējumus, kas, iespējams, neļāva uzņēmumam kļūt par vienu no vadošajiem sintēzes gāzes tehnoloģiju attīstītājiem un veikt plānoto siltumnīcu kompleksa paplašināšanu, kā arī būtiski ietekmēja un turpina ietekmēt uzņēmumu pašreizējos rezultātus. Tomēr, par spīti visiem izaicinājumiem, uzņēmēji turpina virzīties uz priekšu.
E.. Romanovskis akcentē ilgstošo darbu, lai atjaunotu un attīstītu Latvijā industriālo kaņepju audzēšanu un pārstrādi. Projekts, kas gaida jaunu turpinājumu, noslēdzās ar to, ka sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošajiem speciālistiem no biokompozīta materiāliem, kam par pamatu izmantotas kaņepju šķiedras, tika izgatavoti divi industriālie droni.
Jautāts, kas palīdz un kas traucē uzņēmējam darboties pierobežā, E.. Romanovskis norāda – ceļā uz mērķi palīdz cilvēku griba strādāt un radīt kaut ko jaunu tepat Latgalē. Viņš pats ir dzimis ludzānietis un vairāk nekā pirms desmit gadiem kopā ar kompanjoniem aizaugušā, degradētā teritorijā sācis attīstīt Mežvidu siltumnīcas un biomasas gazifikācijas centru. Uzņēmējs uzsver – labi, ka darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona, labi, ka lauksaimnieki un lauku uzņēmēji var modernizēties un attīstīties ar Lauku atbalsta dienesta Eiropas atbalsta programmu palīdzību. Latgales un austrumu pierobežas kontekstā pašlaik svarīgi, lai maksimāli efektīvi sāktu darboties Latgales un austrumu pierobežas atbalsta un attīstības plāni.
"Mums mazā valstī ir pārāk daudz kontrolētāju attiecībā pret reālajiem darītājiem, kas uzņemas risku, atbildību un bieži ziedo desmitiem gadu no savas dzīves, lai izveidotu simtiem labi apmaksātu darba vietu, līdzekļus valsts budžetam un ļauj mums būt lepniem par Latvijas sasniegumiem starptautiskajā arēnā. Vai ikdienā to pienācīgi novērtējam? Vai, pieņemot uzņēmēju, zemnieku, iedzīvotāju dzīves kvalitāti negatīvi ietekmējošus lēmumus, to pieņēmēji izprot likuma garu vai arī rīkojas pēc nereti kļūdainas likuma burta izpratnes? Vai sasniegtais rezultāts ir samērīgs un atbilst sabiedrības ilgtermiņa interesēm?Aicinu šajā trauksmainajā laikā visiem būt saliedētiem un censties ne tikai svētkos, bet arī ikdienā atbalstīt līdzcilvēkus, palīdzēt nelaimē nonākušajiem un vairāk sadarboties, tad mums izdosies paveikt lielas lietas!" saka E. Romanovskis.
Latgales senākā bibliotēka ar mūsdienīgu saturu
Ludzas novada bibliotēka gada nogalē svinēja 140 gadu jubileju, un bibliotēkas direktore Elita Zirne lepojas, ka viņa ar kolēģiem strādā Latgales senākajā bibliotēkā.
Elita pieļauj, ka citi kolēģi Latgalē vēl pēta savas bibliotēkas vēsturi, bet Ludzas novadā jau šodien droši var runāt par savas bibliotēkas seno vēsturi.
"Pateicoties bijušās Ludzas novada bibliotēkas vadītājas Intas Kušneres milzīgajam pētniecības darbam, ir zināms, ka ebreju uzņēmējs Haims Sujers, kuram piederēja drukātava, pirms 140 gadiem Ludzā atvēra grāmatnīcu (Ludzas vecpilsētā; tagad tur ir grāmatu veikals Sākums A, ko rotā piemiņas plāksne). Viņš ļāva apmeklētājiem pārlapot, palasīt grāmatas, jo toreiz iedzīvotājiem nebija naudas, par ko tās nopirkt. Redzēdams, ka cilvēku apmeklējumi ieilgst, jo viņiem gribas izlasīt visu grāmatu, uzņēmējs sāka izsniegt grāmatas uz mājām. Tā grāmatnīca kļuva arī par pirmo bibliotēku Ludzā. Interesanti, ka līdz Otrajam pasaules karam biedrības veidoja un uzturēja savas bibliotēkas un tās bija ļoti populāras, vēlāk – 1949. gadā – atklāja bērnu bibliotēku," stāsta Elita.
Savukārt mūsdienās darbojas Ludzas novada bibliotēka, pagastu bibliotēkas un skolu bibliotēkas. Tas apliecina, ka Ludzas iedzīvotāji ir bijuši lieli grāmatmīļi, viņi tādi ir arī šodien, bet mēs, grāmatu sargi, bibliotēku piepildām arī ar mūsdienīgu saturu – ir gan dažādas paaudzes apvienojoši pasākumi, gan jauno grāmatu prezentācijas, gan izstādes un koncerti, ludzānieši arī raksta un īsteno izglītojošus projektus. Bibliotēku paspārnē veidojas interešu klubiņi, rokdarbnieku, jauno māmiņu un citas kopienas. Savukārt iestājoties digitālajam laikmetam, arī Ludzas novada bibliotekāri palīdz lasītājiem, sevišķi senioriem, pārvaldīt e-rīkus, skārienjutīgās iekārtas. Šodien bibliotekārs ir arī konsultants, asistents, psihologs, menedžeris... Vārdu sakot, cilvēks ar daudzu profesiju zināšanām, iemaņām un kompetencēm, akcentē E. Zirne.
Retoriski vaicājot, ar ko viena bibliotēka atšķiras no citas, Elita pati arī atbild, ka atšķirīga ir lokālā novadpētniecība. Bibliotekāru krātos, apkopotos, sistematizētos materiālus par Ludzas novada cilvēkiem, saimniecisko darbību, vēsturi utt. izmanto studenti kursa darbiem, literāti un vēsturnieki tos iekļauj savās grāmatās.
"Braucot uz lauku bibliotēkām, redzu, ka laukos gadu no gada cilvēku kļūst arvien mazāk. Tāpēc valdībai vairāk jādomā, kā laukiem piesaistīt jaunos cilvēkus, un viens no instrumentiem ir jaunu darba vietu veidošana. Redzu arī jaunās ģimenes, kas atgriežas vai nopērk īpašumu un apmetas dzīvot pierobežā, un tas sirdi dara priecīgu. Mēs, ludzānieši, lepojamies ar Ludzas novadu, tās ir mūsu mājas, gaismas sala. Mēs arī lepojamies ar saviem cilvēkiem. Šeit, pierobežā, dzīvo sirsnīgi, radoši, daroši un stipri cilvēki. Viņi rūpējas par radošo vidi. Ja gribat izmērīt Ludzas senatnīgumu un Ludzas vērtību, atbrauciet uz Ludzu, pastaigājiet pa vecpilsētu, aizejiet līdz pilskalnam un paskatieties uz Ludzas panorāmu. Sajutīsiet, ka tur laiks apstājas. Parunājieties ar cilvēkiem. Tā jūs sajutīsiet Ludzas enerģiju un stipro cilvēku gara spēku," pauž E. Zirne.
ROBEŽNIEKI – Latgales stiprie ļaudis ir rakstu sērija par novada iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, iespējām, izaicinājumiem un dvēseliskā spēka smelšanās avotiem.
Projektu finansē Latvijas Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sadarbības projektā piedalās mediji: Diena, Vietējā Latgales Avīze, Latgales Laiks, Ezerzeme, Vaduguns, Ludzas Zeme, Rēzeknes Vēstis, radio Alise, Grani.lv