Tikpat romu uzskata, ka tas, lai viņu bērni apmeklētu skolu, būtu jānodrošina pašiem vecākiem, bet 13% norāda, ka bērnu došanās uz skolu būtu jānodrošina skolām, vēl 13% – ka tas būtu jānodrošina pašvaldībai, bet 10% uzskata, ka tas būtu jādara Izglītības un zinātnes ministrijai.
Pētījuma dati liecina, ka romu vecākiem nav informācijas par skolas gaitu sākšanai nepieciešamajiem dokumentiem, kas nereti nosaka to, ka bērnu pieteikšanu skolā atstāj uz pēdējo brīdi – pēdējām augusta dienām vai pat septembra sākumu.
Skolu administratori aptaujā atzinuši, ka ir arī gadījumi, ka skolā tiek pieņemti romu bērni, kuru dzīvesvieta nav deklarēta konkrētā pašvaldībā. Šādā gadījumā bērns tiek pieņemts skolā, bet par to tiek informēta izglītības pārvalde un bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Pētījuma laikā veiktajās intervijās atklājas, ka bieži vien to, vai bērni laicīgi sāk vai pārtrauc mācības, nosaka ģimenes attieksme. Vairāki respondenti norādījuši, ka daudziem vecākiem ir vienalga, vai bērns mācās vai nemācās, tāpat bieži vien paši bērnu vecāki ir analfabēti, tādēļ nevar bērnam palīdzēt mācībās, turklāt nemaz nesaskata vajadzību pēc izglītības.
Izglītības iniciatīvu centra veiktais pētījums "Romu tiesības uz izglītību: īstenošanas situācija Latvijā" sākts pērn, bet pabeigts šogad. Tajā aptaujātas 183 mācību iestādes, divas augstskolas, 46 romu pieaugušie, 50 romu tautības bērni un jaunieši, 59 pedagogi, 31 pašvaldības izglītības nodaļa, kā arī sešas pirmsskolas izglītības iestādes no sešām pašvaldībām.