Āmuru un kaltu skaņās

"Kaujas uzdevums ir tikt galā ar to, ko ir sastrādājuši mūsu priekšteči padomju laikos," paskaidroja Cēsu viduslaiku pils kurators Gundars Kalniņš. Toreiz mūri tikuši pāršuvoti ar cietu, cietu cementa javu, kas ir salauzusi daļu no oriģinālajiem akmeņiem un tur iekšā mitrumu.

"Tas ir daļēji mūrnieka, daļēji mākslinieka darbs, kam gala rezultātā ir jāizskatās tā, it kā cilvēks tur nebūtu pielicis savu roku pēdējos divsimt gadus. Ir jābūt sensitīviem un tolerantiem pret to, kas ir saglabājies," drupu konservācijas nianses atklāja Cēsu viduslaiku pils kurators. Viņš cer, ka šajā procesā, kas reizē ir arī apmācība, zināšanas caur pieredzi tiks veiksmīgi nodotas tālāk. "Mēs esam ieinteresēti, lai mūsu valstī būtu pēc iespējas vairāk labu speciālistu, kuri varētu šādus darbus īstenot kvalitatīvi," viņš piebilda.


Jumta jubileja

Nākamās dienas darba kārtībā bija iztīrīto šuvju aizpildīšana ar kaļķa javu, kas ir elpojošs materiāls un saderīgs ar akmens mūri. Savukārt svētdienas rītā restauratori pievērsās virskārtas nosegšanas jautājumam. "Tas ir mūsu izvēlētais ceļš, pa kuru ir gājuši daudzi citi drupu pieminekļi visā Eiropā," Gundars Kalniņš norādīja uz sienas augšpusē augošo velēnu, kas veido nepieciešamo aizsargslāni un caur sevi no mūra izvada lieko ūdeni. "Tā zāle nav nejauša - tas ir dabīgs process, ko mēs esam paātrinājuši," Cēsu viduslaiku pils kurators iepazīstināja ar interesantām niansēm.

Darba seminārs Mūra drupu konservācija, kas norisinājās no 11. līdz 14.septembrim, vārda tiešā nozīmē ieskandināja Cēsu novada pašvaldības projektu par Cēsu viduslaiku pils saglabāšanu sadarbībā ar Estfollas pašvaldību Norvēģijā. Tā laikā tiks veikta Rietumu torņa ārsienas un iekštelpu restaurācija, jumta seguma nomaiņa, kā arī uzlabota torņa pieejamība apmeklētājiem. "Šajā gadā esošajam jumtam aprit simts gadu," Gundars Kalniņš atgādināja nozīmīgu faktu pils biogrāfijā. Tā konstrukcijas ir cietušas no zibens spēriena, bet jumta skaidu segumu pēdējos gados stipri postījušas vēja brāzmas.


Dot pa pirkstiem

Projekts Cēsu viduslaiku pils saglabāšana reģiona sociālekonomiskai attīstībai ilgs līdz 2015.gada decembrim. Tā plānotais budžets ir 276 695 eiro, no kuriem 90,21% ir Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta programmas Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana finansiālais atbalsts. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis akcentēja, ka vārds "Norvēģija" naudas devēju sarakstā ir zināma kvalitātes zīme, jo viņiem ir ļoti svarīgi, lai par šo finansējumu realizētie projekti būtu labākie prakses piemēri.

"No savas puses mēs esam diezgan rūpīgi sekojuši līdzi - ja kāds par šo naudu ir gribējis kaut ko vienkārši remontēt, tad mēs esam centušies dot pa pirkstiem un to nepieļaut," stāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs. Viņš uzsvēra, ka konkrētais projekts prasa īpašu atbildību gan no viņiem, gan arī no pašvaldības. Kopā ar Norvēģijas partneriem Cēsīs ir iecerēti ne vien pils praktiskās saglabāšanas darbi, bet arī starptautiska konference par netradicionālu kultūras notikumu rīkošanu kultūrvēsturiskos objektos un citi pasākumi.


Izkrāso vecpilsētu pats

"Mums ir laba sadarbība ar Cēsu novada pašvaldību. Tie darbi, kas tiek darīti kultūras mantojuma jomā, tiek darīti ar labu izpratni," uzslavēja Juris Dambis. Viens no jaunākajiem cēsnieku realizētajiem projektiem ir krāsojamā grāmata bērniem, lai viņus ieinteresētu pievērsties vēstures tēmai. Pašvaldības aģentūras Cēsu kultūras un tūrisma centrs projektu vadītāja Ilona Asare atklāja, ka tas ir turpinājums 2011.gadā iesāktajai iniciatīvai Cēsu vecpilsētas māju stāsti, kurā dažādas ēkas iepazīstina ar sevi, pilsētu un tās iedzīvotājiem (vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē www.tourism.cesis.lv).

Šīs grāmatas autori ir vietējie bērni, Cēsu pilsētas Mākslas skolas skolēni, kuri ir radījuši melnbaltus zīmējumus ar ievērojamu ēku attēliem. To noteiktajās kontūrās ikviens "var izveidot savu vizuālo mājas stāstu", iedvesmojoties no profesionālu mākslinieku veikuma - blakus lappusēs viņi piedāvā savus krāsojuma variantus. Piemēram, scenogrāfs Reinis Dzudzilo ir noformējis Lienes Bakānes zīmēto ķīniešu namiņu Rīgas ielā 24a, savukārt Kaspars Podnieks ir izkrāsojis Madaras Siliņas Cēsu Jauno pili. "Kā Tu redzi Cēsu vecpilsētu?" - šis jautājums liek ķerties pie zīmuļiem un izkrāsot katram savu atbildi.