"Ja kāds mums varēs izskaidrot un pamatot ar skaitļiem tos ieguvumus, ko varētu dot apvienošanās ar kādu citu pašvaldību, tad deputāti varētu apsvērt šādu iespēju, bet pagaidām stimulus šādai rīcībai mēs neredzam," paskaidroja Siliņa.
Nekādi lieli Eiropas Savienības (ES) fondu finansēti projekti pašreizējā Baltinavas novada teritorijā, pēc domes priekšsēdētājas domām, nevar tikt īstenoti nevienā gadījumā. Savukārt dažādi mazi projekti pašvaldībā arī līdz šim ir īstenoti samērā veiksmīgi un pietiekamā daudzumā.
"Baltinavas novads ir Latvijas pati pierobeža, un, lai arī kam mēs pievienotos, tāpat mēs paliksim tā pati pierobeža, un diez vai apvienošanās ar kādu citu pašvaldību cilvēku dzīvi novadā padarīs labāku," skaidroja Siliņa.
Kā piemēru teiktajam pašvaldības vadītāja minēja ceļu tīrīšanu ziemā. Ja dažu valsts otrās kategorijas ceļu iztīrīšana pēc stipras snigšanas dažreiz ir jāgaida pat divas diennaktis, tad vietējie ceļi, pateicoties iegādātajai tehnikai un ar zemnieku saimniecībām noslēgtajiem līgumiem, tiekot iztīrīti gandrīz uzreiz pēc snigšanas.
Tāpat pašvaldībā ir zināmi visi cilvēki, un nepieciešamības gadījumā dažāda veida palīdzība viņiem var tikt sniegta nekavējoties.
Skeptiska Siliņa bija arī par 100 000 latu, ko novadu izveides procesā saņēma citas pašvaldības: "Mums šī nauda tika atteikta, neskatoties uz to, ka novadu līdz noteiktajam datumam bijām izveidojuši, bet nekas, esam izdzīvojuši."
Baltinavas novads ir pašvaldība Latgalē, 253 kilometrus no Rīgas, Krievijas pierobežā. Tā robežojas ar Kārsavas novada Salnavas pagastu, Balvu novada Tilžas un Briežuciema pagastu un Viļakas novada Šķilbēnu pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Baltinava, Demerova, Obeļova un Žeikari.
Jau ziņots, ka 15.oktobrī Ministru kabinets atbalstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas iecerēti, lai vecinātu pašvaldību apvienošanos, tomēr vairs neparedz 100 000 latu kompensāciju pašvaldībām par šādu soli.