Kā politiķis sacīja aģentūrai LETA, lai kāda arī būtu notikumu attīstība, viņš esot gatavs tiesāties par Rēzeknes pašvaldības atlaišanas neatbilstību Satversmei. Domes atlaišanas brīdī tās priekšsēdētājs bija Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"). Pirms viņa domi vadīja Bartaševičs, kuru pašvaldību ministre no amata atstādināja.
Bartaševičs apšaubīja, vai Rēzeknes pagaidu administrācijai ir tiesības atcelt atlaisto deputātu vairākuma pieņemto lēmumu apstrīdēt Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas atbilstību Satversmei. Viņš esot konsultējies ar "pieredzējušiem juristiem", kuru ieskatā pagaidu administrācijai neesot tiesību atcelt domes sēdes lēmumu par vēršanos Satversmes tiesā.
"Skatīsimies, kā rīkosies pagaidu administrācija un kādus lēmumus pieņems ST. Jebkurā gadījumā es un mani kolēģi esam gatavi aizstāvēt pašvaldības iedzīvotāju intereses tiesā," klāstīja Bartaševičs.
ST aģentūrai LETA precīzu vērtējumu, vai pagaidu administrācija var atsaukt iesniegumu ST, nesniedza. ST vien norāda, ka, saņemot lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, tiesa izvērtē, vai lūgumu iesniegusi persona, kura ir tiesīga to darīt. Konkrētajā gadījumā to, vai pagaidu administrācija ir tiesīga atsaukt pieteikumu, ST varēšot izlemt, tikai izskatot konkrētu lūgumu.
Gadījumā, ja pieteikumu atsauc persona, kurai ir uz to tiesības, ST nav pienākuma izbeigt tiesvedību. Tiesa var turpināt tiesvedību, ja tas nepieciešams, lai novērstu būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu, dotu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos jautājumos vai citu apsvērumu dēļ, atzīmē ST.
Kā vēstīts, ST ierosināta lieta par Rēzeknes pašvaldības domes atlaišanas likuma un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma normu atbilstību Satversmei.
Pieteikums ticis iesniegts Rēzeknes domes vārdā. Lēmumu vērsties ST atlaisto deputātu vairākums pieņēma pirmspēdējā domes sēdē, opozīcijas deputātiem iebilstot pret ieceri vērsties ST visas domes vārdā un mudinot Rēzeknē valdījušo Bartaševiča partiju "Kopā Latvijai" šādu soli spert pašiem.
Ar Rēzeknes pašvaldības domes atlaišanas likumu dome tikusi atlaista. Savukārt Rēzeknes pašvaldības domes atlaišanas likums un Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka līdz kārtējām domes vēlēšanām Rēzeknes pašvaldībā darbojas pagaidu administrācija.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ar apstrīdētajām normām ir izbeigta domes darbība un iecelta pagaidu administrācija, kas darbosies līdz kārtējām domes vēlēšanām 2025.gada 7.jūnijā.
Šajā laikā Rēzeknes pašvaldībā nedarbošoties demokrātiski leģitimēta dome kā vietējo iedzīvotāju ievēlēta pašpārvaldes institūcija. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas nav samērīgas un pārkāpj pašvaldības principu, jo liedz tai tiesības pašai pārvaldīt savu administratīvo teritoriju iedzīvotāju interesēs.
ST uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeimu - līdz septembra beigām iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Rēzeknes pilsētas pašvaldību tagad vada pagaidu administrācija, kas, kā vēsta Latvijas Televīzija, plāno pieteikumu atcelt un lūgt ST lietu anulēt. Nākamā administrācijas sēde, kad par pieteikumu varētu lemt, plānota nākamnedēļ.
Uzturēt domes pieteikumu pagaidu administrācijai būtu neloģiski, situāciju komentējusi pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce. "Primāri pamatā tas ir saistīts ar pašvaldības finanšu situāciju. Respektīvi, mēs neapšaubām, ka deputāti paši kā personu grupa varētu vērsties ST, taču ne par pašvaldības resursiem," sacīja Puce.
Jau ziņots, ka līdz ar domes atlaišanu darbu sākusi Rēzeknes domes pagaidu administrācija. Tās vadītāja ir bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Saeima 20.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu.