Viņš norāda, ka nekad nav sapratis, kāpēc Latvija iznieko Eiropas subsīdijas un valsts atbalstu, maksājot par lopiem, ja tie tiek turēti uz gana auglīgas zemes, kurā varētu audzēt cukurbietes un graudaugus.
"Par graudiem būtu vērts maksāt divas reizes lielākas subsīdijas - tur, kur graudaugi patiešām aug. Savukārt par lopiem vajadzētu maksāt divreiz lielākas subsīdijas tur, kur graudi nepadodas. Lopkopji būtu bagāti un turīgi no lopkopības, savukārt lauksaimnieki no lauksaimniecības. Tā vietā Latvijas zemnieki ir nabagi visās frontēs," sašutumu pauž Belēvičs.
Kā stāsta uzņēmējs, kurš pērn subsīdijās saņēmis 146 000 latu, viņš šo jautājumu vairākkārt ir uzdevis Zemkopības ministrijai, ne reizi nesaņemot atbildi.
Viņš norāda, ka briežu dārzu biznesu sācis pirms septiņiem gadiem. Patlaban saimniecība tur 1000 staltbriežus un dambriežus, ar kuriem tiek veikts ciltsdarbs. Tāpat saimniecībā ir savvaļas aitas mufloni, mežacūkas un sumbri. Kopumā saimniecība apsaimnieko lauksaimniecības zemi 1300 hektāru platībā un 800 hektārus meža.
"Bizness ir izkūņojies no autiņiem, un patlaban jau ir vērā ņemami naudas ieņēmumi no dzīvu dzīvnieku pārdošanas. Pēdējos divos gados izdevies veiksmīgi sākt dzīvnieku eksportu uz Lietuvu un Krieviju - šogad ceram to atkārtot, taču tas būs atkarīgs no noieta tirgu ekonomiskās situācijas. No ciltsdarbam nepiemērotajiem dzīvniekiem iegūstam gaļu, kā arī ražojam tās izstrādājumus," skaidro Belēvičs.
Zemnieku saimniecības "Zemitāni" apgrozījums pērn bijis 260 000 latu. Tā nodarbina piecus cilvēkus.