Biedrības Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš sacīja, ka laika apstākļu dēļ dārzeņu audzētāju situācija dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīga - Latgalē daudzus laukus klāj ūdens un sakņu dārzeņi, visticamāk, ies bojā, bet citviet Latvijā ir saimniecības, kur ir potenciāls novākt normālu ražu. "Ja noturētos sauss laiks, un dārzeņu audzētāji tiktu uz lauka, tad nebūtu tik traki. Tagad daudzi netiek uz lauka - ne tik daudz tas mitrums vainīgs, bet ar tehniku nevar uzbraukt virsū," sacīja Bērziņš.
Arī Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētāja vietniece Marija Gailīte piebilda, ka atsevišķās saimniecībās, kas audzē siltumu mīlošas dārzeņu kultūras, ir laba raža, neraugoties uz sākotnējām bažām. Kabaču raža nav slikta. Ķirbju raža ir mazāka nekā gadu iepriekš, bet nav tik slikta, kā saimnieki runāja gada sākumā. Piemēram, zemnieku saimniecībai "Kliblapsas" ir izauguši ļoti skaisti ķirbji, un šī saimniecība ir lielākie šo dārzeņu audzētāji. Arī lauka gurķi esot novākti un raža saimniecībām ir padevusies atšķirīga, taču tie, kas nopietni audzē gurķus, ražu sagaidījuši. Gailīte arī piebilda, ka vietējie dārzeņi šogad Latvijā ienāksies pietiekami daudz, lai tos nevajadzētu ievest.
Kooperatīva Baltijas dārzeņi valdes loceklis Jānis Bušs teica, ka dārzeņu ražu būs iespējams prognozēt tad, kad tā būs novākta. "Kamēr raža nav novākta, ko es varu teikt? Uz lauka jau dārzeņi ir, bet, ko tas dod, ja, piemēram, Latgalē kartupeļi ir zem ūdens. Raža ir laba, bet vēl jānovāc," sacīja Bušs, piebilstot, ka situācija Latvijā ir dažāda un lielākajā daļā valsts nav tik slikti, lai visa raža būtu pagalam. Lai arī atsevišķos reģionos dārzeņu platības klāj ūdens, lielākajā daļā Latvijas lauki nav zem ūdens.
Viņš arī atgādināja, ka saskaņā ar sinoptiķu prognozēm nākamnedēļ solās būt labs laiks, un saimniecības varēs vākt ražu. "Nākamajā nedēļā atkal sola saulainu laiku. Tiem, kam meliorācijas sistēmas strādā, liekais ūdens aizplūdīs, un viņi vāks ražu. Protams, ka Latgalē, kur ir izskaloti ceļi un kur lauksaimniecības kultūras klāj ūdens, neko nevarēs novākt. Tie dārzeņi, ko ilgstoši bija zem ūdens, ies bojā un arī tad, ja ūdens aizplūdis, tur viss būs pagalam," sacīja Bušs.
Kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa apliecināja, ka kāpostu un burkānu raža šogad ir padevusies salīdzinoši normāla, bietes Zemgales un Kurzemes pusē ir cietušas no sausuma, savukārt Vidzemes daļā un Latgales pusē - no mitruma. Kartupeļu raža solās būt salīdzinoši laba. "Principā, par pamata dārzeņu kultūru ražu sūdzēties nevar, arī sīpoli ir diezgan labi izauguši. Tikai viena liela problēma ir tas, ka raža joprojām ir uz lauka un zemnieki tai netiek klāt ne Kurzemē, ne Zemgalē, ne arī Vidzemē vai Latgalē," sacīja Strazdiņa. Pēc viņas teiktā, zemnieki vāc nost to ražu, kurai var piekļūt un cer, ka būs labāks laiks.
Strazdiņa atzina, ka laika apstākļi patlaban ir lielākā problēma nozarē, jo lauku darbu ir apgrūtināti. Augsne ir pamatīgi piesūkusies ar ūdeni un tur, kur virsū krājies ūdens, saknes sāk pūt. Arī par kartupeļu uzglabāšanu ir bažas.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apsekojumiem Latvijas dārzeņu audzētājiem lielākās problēmas septembra pirmajā pusē sagādāja lietus, kas augsni intensīvi piesātināja ar ūdeni, apgrūtinot ražas novākšanu.