Aptuveni 100 000 latu būtu nepieciešami dambīša būvniecībai apkārt applūstošajiem Grīvas kapiem. Vēl vismaz 100 000 - 150 000 latu, lai Grīvā Muižas un Zvaigžņu ielā izveidoto laicīgo aizsargbūvi pārveidotu par inženierbūvi, kas pastāvīgi aizsargā no applūšanas vairākus desmitus īpašumu.
Ievērojamas naudas summas jaunām aizsargbūvēm būtu nepieciešamas arī Daugavpils novadam. Kā vienu no visaktuālākajām vajadzībām Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska minēja ceļa paaugstināšanu Līksnas novadā, kas vienlaicīgi pilda arī hidrotehniskās būves funkcijas, pasargājot no applūšanas dārzkopības kooperatīvo sabiedrību Kooperators.
Pašvaldībai nav finansiālo iespēju vienai pašai īstenot minēto projektu, norādīja Jalinska.
Jau ziņots, ka nākamajā Krīzes vadības padomes sēdē varētu tikt izvērtēta visu dambju un citu aizsargbūvju gatavība plūdiem, intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā sacījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Viņš intervijā atzina, ka šogad situācija ar pavasara paliem ir smagāka nekā citus gadus, kas attiecīgi prasa lielākus resursus un lielāku piepūli no atbildīgajiem dienestiem.
Jautāts par pašreizējo dambju gatavību uzņemt plūdus, viņš skaidroja, ka ne visi dambji ir veidoti, lai noturētu tik lielus plūdus, kādi jebkad ir reģistrēti. "Dambji ir veidoti uz vidusmēra situāciju, un redzam, ka lielākos plūdos ne vienmēr nostrādā," pauda valdības vadītājs.
Tāpēc nākamajā Krīzes vadības padomes sēdē plānots runāt par visu dambju un citu aizsargbūvju gatavības izvērtējumu. Tāpat, pēc viņa domām, būtu jāveic pētījums par situāciju Daugavas baseinā kontekstā ar ledus krāvumiem un ledus spridzināšanu, proti, vai ir kāds zinātnisks veids, kā mazināt ledus krāvumus un mazināt plūdu riskus.
Jau ziņots, ka šogad plūdu apmēri pārsniedz pēdējo lielāko plūdu 2010.gadā kritisko līmeni. Vairākās vietās celtie aizsargdambji nebija spējīgi noturēt lielo ūdens apjomu.