Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka sanācijas darbiem plānoto laika grafiku ietekmēja būvdarbu līguma pusēm iepriekš neparedzami apstākļi attiecībā uz gudrona sastāvu, tādēļ projekta termiņa pagarinājums saistīts ar tehnoloģiskiem aspektiem un darba unikalitāti, proti, gudrona ķīmiskā sastāva un fizikālo īpašību atšķirību no "klasiskā" gudrona.
Arī Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas izveidotā tehniskā atbalsta instrumenta JASPERS eksperti atzinuši, ka problēmas saistībā ar gudrona pārstrādi izveidojušās neparedzētu apstākļu rezultātā. Eksperti ilgstošu pētījumu rezultātā ir identificējuši tehnoloģiskos risinājumus, kurus īstenojot ir iespējams pabeigt sanācijas darbus un projektu līdz 2015. gada beigām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) valdības sēdē skaidroja, ka šāda veida projektiem ir tipiskas neparedzētas izmaksas un neparedzēti darba apjomi. Par to liecinot liela daļa no līdzīgiem projektiem, kas īstenoti ārvalstīs.
Gudrona dīķi ir viena no visvairāk piesārņotajām teritorijām ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 līdz 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.