"Sarunās ar kultūras ministri panācām sapratni par tālāko koncertzāles projekta virzību, taču diemžēl nav lielākas skaidrības par to, kur ņemt trūkstošo finansējumu zāles būvniecībai," sacīja Sesks. Viņš atzina, ka trūkstošā finansējuma atrašana "lielā mērā ir atkarīga no ministru prezidenta un finanšu ministra vēlmes un iespējām atbalstīt koncertzāles būvniecību".
Runājot par iespējām atrast līdzekļus, Liepājas mērs izteica cerību, ka nākamā gada valsts budžets būs optimistiskāks. Viņš atzina, ka sākuma periodā, lai pēc tehniskā projekta apstiprināšanas sāktu iepirkuma procedūru un, iespējams, arī nākamgad būvniecību, līdzekļu pašvaldībai ir pietiekami.
Kultūras ministres un pašvaldības amatpersonu tikšanās laikā kā Liepājas koncertzāles nodošanas termiņš minēts 2015.gads. "Tam ir jābūt mērķim, un uz to vajadzētu tiekties. Tīri no būvniecības procesa tas ir iespējams. Ir tikai jautājums par finansējumu," atzina Sesks. Viņš minēja, ka būvniecībai vēl nepieciešami aptuveni 10 miljoni latu un "šādai summai, skatoties valsts mērogā, nevajadzētu būt nepārvaramam šķērslim".
Liepājas dome ir gatava decembra sākumā slēgt līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Savienības finansējuma pieņemšanu koncertzāles būvniecībai, laikrakstā "Kurzemes Vārds" izteikusies Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.
Lēmumu par līguma noslēgšanu paredzēts pieņemt Liepājas domes sēdē novembrī.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL!-TB/LNNK), ieteikusi pašvaldībai vairs nekavēties ar līguma noslēgšanu, arī no Finanšu ministrijas saņemta vēstule ar brīdinājumu, ka pašvaldībai ir jāparaksta līgums ar CFLA līdz 2.decembrim, citādi Liepāja zaudēs 6 miljonus latu no ES, uzkrāto Kultūras ministrijas doto finansējumu 1,7 miljonus latu un 990 000 latu valsts dotācijas, kas nāk līdzi ES finansējumam.
Kā informēja Golde, pašlaik pilsētas rīcībā ir 8,69 miljoni latu Liepājas koncertzāles būvniecībai.