Ministru prezidenta birojā aģentūru LETA informēja, ka Kučinskis iepazīstināja klātesošos ar Ministru kabineta pieņemto lēmumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēt plūdos cietušo infrastruktūras objektu atjaunošanai pašvaldībās 2,9 miljonus eiro.
Kučinskis norādīja, ka, lai gan parasti infrastruktūras objektu atjaunošanai šādos gadījumos pašvaldībām tiek prasīts 30% līdzfinansējums, šoreiz izņēmuma kārtā finansējums piešķirts 100% apmērā.
"Visu 100% piešķiršana no nepieciešamā finansējuma nebūs ierasta prakse - tas ir izņēmuma gadījums, ņemot vērā lielos lietavu un plūdu nodarītos postījumus. Tādējādi pašvaldību rīcībā paliks vairāk naudas, ko novirzīt plūdu seku likvidēšanai," sacīja premjers.
Tāpat Ministru kabinets no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēja 1,935 miljonus eiro, lai apmaksātu valsts autoceļu un dzelzceļa ārkārtas uzturēšanas darbus 2017.gada augusta lietavu un plūdu skartajās teritorijās.
Reģiona pašvaldību vadītāji tika arī informēti, ka Ministru prezidenta birojā darbu sācis ārštata padomnieks tieši Latgales attīstības jautājumus - Krāslavas mērs Gunārs Upenieks (ZZS).
Padomnieka amata pienākumos ietilpst piedalīšanās dažādās apspriedēs, t.sk. svarīgu stratēģisku lēmumu apspriešanā par Latgali. Tāpat viņam jāuzkrāj informācija, viedokļi un jāanalizē situācija Latgalē, lai sniegtu priekšlikumus Ministru prezidentam par nepieciešamo rīcību un atbalstu. Pēc Ministru prezidenta lūguma, kā arī savas iniciatīvas padomniekam jāsagatavo viedoklis par noteiktām jomām un problēmām Latgales reģionā, kā arī jāsniedz viedoklis par dažādu institūciju darbību.
Iepriekšējā Ministru prezidenta tikšanās ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (NA) un zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) notika 28.augustā Līvānos, pēc kuras tika pieņemts Ministru kabineta lēmums "Par lietavu un plūdu radītajām sekām Latvijas austrumu pašvaldībās" un Ministru kabineta rīkojums "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Gerhards tikšanās laikā diskutēja arī par degradēto teritoriju revitalizāciju Latgales plānošanas reģionā, kur caur privātām investīcijām plānots piesaistīt 60,67 miljonus eiro, radīt 861 darbavietu un samazināt degradētās teritorijas par 127,5 hektāriem.
Tāpat līdz 2019.gada 31.decembrim Eiropas Savienības fondu vidusposma izvērtējumā plānots izvērtēt iespēju piešķirt papildu 29 miljonus eiro Latgales rīcības programmai.
Plānojot Latgales attīstības perspektīvas, ministrs atzina: "Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbībā, kas uzsākta tikai pirms nepilna gada 2016.gada decembrī, ir jau paveikts ievērojams darbs. Piemēram, izskatīti un atbalstīti seši projekti, plānojot 1,052 miljonu eiro privāto investīciju, un ir izveidotas 35 jaunas darba vietas."
Tomēr, lai papildu stimulētu aktivitātes Latgalē un veicinātu jaunu darba vietu izveidošanos, jau no nākamā gada esot nepieciešami nodokļu atvieglojumi, kā rezultātā Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējiem paredzēts piešķirt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumus.
Pašvaldību vadītāji atzinīgi novērtēja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieguldījumu plūdu seku novēršanai nepieciešamā finansējuma saņemšanas procesā, sevišķi uzsverot pateicību par iespēju piemērot 100% atlaidi pašvaldību budžetiem.