Kā aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā, sabiedriskajā apspriešanā piedalījās vairāk nekā 250 iedzīvotāju. Limbažu novada pārvaldības administratīvās ēkas lielā zāle bija pārpildīta. Skultes un Viļķenes pagasta pārvaldes noorganizēja transportu, lai iedzīvotāji varētu nokļūt uz sanāksmi.
Iedzīvotāju attieksmi un jautājumus caurvija zināms negatīvisms un bažas. Cilvēki pauda uztraukumu par savām mājām un īpašumiem, kas varētu būt skarti. Vairāki iedzīvotāji pauda neizpratni par aptauju, kuras rezultāti liecina, ka 92% Latvijas iedzīvotāju ir par trases izbūvi (aptaujas rezultāti pieejami bukletā - informatīvajā materiālā).
Daļa jautājumu bija par kompensēšanas sistēmu. Diemžēl izsmeļošas atbildes iedzīvotājiem nebija iespējams sniegt, jo katrā situācija katrs gadījums tiks vērtēts atsevišķi. Īpašumu atpirkšana varētu sākties 2017.gadā. Taču situācija par kompensācijām gadījumā, kad īpašums daļēji tiek skarts, vēl nav konkrēti atrunāta normatīvajos aktos.
Iedzīvotāji vairākkārt jautāja, kad būs skaidrs, kura no alternatīvām tiks īstenota, jo tas būtiski ietekmē viņu nākotnes nodomus, piemēram, vai būvēt savā īpašumā vai arī domāt par pārcelšanos prom no iespējamās dzelzceļa izbūves joslas. Tika paskaidrots, ka par konkrētu variantu varēs runāt tikai šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Tagad ir jāgaida septembris, kad atkal tiks rīkota apspriešana, kur jau būs ņemti vērā sākotnējā apspriešanā izteiktie priekšlikumi.
Pašvaldībā skaidro, ka gaisotni sanāksmē varētu saukt par saspringtu. Pārstāvjiem, kuri prezentēja projektu, nebija viegli atbildēt uz jautājumiem, jo iedzīvotāji ir ļoti uztraukti par savu nākotni.
Arī pašvaldības iepriekš izteiktais viedoklis nav mainījies - joprojām ir bažas par ietekmi uz privātīpašumu un dabas teritorijām. Limbažu domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks, atklājot sanāksmi, minēja, ka iedzīvotājiem jāsaprot - Rail Baltica dzelzceļa līnijas projekts ir liela mēroga projekts un būs jāsamēro daudzu privātīpašnieku intereses ar valsts un pat Eiropas interesēm. Vēl priekšsēdētājs izteica cerību, ka kompensēšanas sistēma būs taisnīga.
Bija jautājumi - priekšlikumi par konkrētiem īpašumiem, kurus izvērtējot, trasi varētu novirzīt uz vienu vai otru pusi, nevis kā tas patlaban paredzēts. Vitrupes ielejas (Natura 2000 teritorija) gadījumā iedzīvotāji ieteica virzīt trasi vairāk uz jūras pusi, lai pēc iespējas vairāk saudzētu biotopus.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.