Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs aģentūrai BNS skeptiski vērtēja valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) panākto vienošanos par vienu procentpunktu jeb līdz 81% nākamgad samazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN).Viņš prognozēja, ka tik mazas pašvaldības budžetu, kāda ir Mālpils, samazinājums skars ļoti nopietni.
Lielmežs klāstīja, ka Mālpils novada budžets ir samazināts jau kopš 2007.gada un ir ļoti grūti būt optimistam. Mālpilī lielākā daļa iedzīvotāju saņem nelielu algu, kas ir apmēram 240 latu mēnesī. "Tikai pedagogiem mūsu novadā ir lielākās algas," teica Lielmežs un paskaidroja, ka līdz ar to novada budžeta ieņēmumi no IIN ir nelieli.
Taču Mālpils novadā ir salīdzinoši liels sociālais slogs, īpaši pēc šajā rudenī notikušās nelaimes, kad sprādzienā cieta daudzdzīvokļu māja, tāpēc pašvaldības vadītājs ar lielām bažām gaida jaunā 2012. gada budžeta apstiprināšanu. Uz jautājumu, kā viņš vērtē lielāku tiesību piešķiršanu pašvaldībām noteikt, kam maksāt pabalstus, Lielmežs atbildēja – kamēr nebūs diferences starp pabalstu un minimālo algu, tikmēr arī daudzi cilvēki izvēlēsies ļaunprātīgi saņemt pabalstus, nevis meklēt darbu.
Arī Zilupes novada domē kritizēja valdības lēmumu samazināt IIN ieņēmumu pārdali par sliktu pašvaldībām. "Domē IIN samazinājumu vērtē negatīvi, tomēr ar sapratni šajā jautājumā izturas pret konsolidācijas nepieciešamību," sacīja domē. Tāpat Zilupes domes vadība uzteica lēmumu par tiesībām piešķirt pabalstus trūcīgajiem pašiem, jo tādējādi mazajā novadā, kur cits citu pazīst, palīdzība nonāks pie tiem cilvēkiem, kuriem tā patiesi ir nepieciešama.
Savukārt Līgatnes novada domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam ir pretējs viedoklis. Viņš atzina, ka valdības un pašvaldības panāktā vienošanās ir labākais piedāvājums pašvaldībām, jo svarīgi ir pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. IIN samazinājumu par vienu procentpunktu viņš neuzskata par dramatisku, jo gaidāmais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums budžeta zaudējumu kompensēs.
Tomēr Šteins uzsvēra, ka ar samazinājumu ir mierā, ja vien tiks saglabātas līdzšinēji dotētās sociālās programmas. Lēmumu par tiesībām pašvaldībām noteikt pabalstu saņēmējus priekšsēdētājs vērtēja apsveicami, jo tādējādi vārēs izvairīties no precedenta, ka nepietiek naudas visiem tiem, kam sociālā palīdzība patiešām nepieciešama.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija (LM) rosinājusi nodrošināt līdz nākamā gada vidum valsts līdzfinansējumu 50% garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalstam, bet turpmāk to segtu pašvaldības, taču tām būtu lielākas tiesības izlemt, kam piešķirt pabalstu. Valdība arī pirmdien vienojās ar pašvaldībām par vienu procentpunktu jeb līdz 81% nākamgad samazināt pašvaldību ieņēmumus no IIN.
Tādējādi plānots, ka nākamgad no IIN pašvaldības saņems 81% līdzšinējo 82% vietā, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 19% IIN ieņēmumu. Valdība ar pašvaldībām arī vienojusies, ka šajā gadījumā pašvaldības nākamgad pārņems visu sociālā tīkla pasākumu īstenošanu.
Šis variants gan vēl jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ja aizdevēji tam nepiekritīs, IIN sadales proporciju plānots noteikt 80% un 20% apmērā.