Balode-Andrūsa skaidroja, ka pieņēmusi lēmumu atkāpties, ņemot vēra radušos situāciju, kas saistīta ar DU iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā.
Balode-Andrūsa pauda, ka DU padome darbojas nepilnu gadu, bet šī gada laikā padome nav spējusi definēt kopēju platformu uz pārmaiņām vērstai universitātes attīstībai. "Pagājušās nedēļas notikumi vēl vairāk atspoguļoja padomes nespēju pieņemt konstruktīvus un pārdomātus lēmumus pat saistībā ar iespējamo noziedzīgo darbību Eiropas Savienības sociālā fonda projektos," pauda padomes locekle. Kopumā viņa redzot lielu pievienoto vērtību valsts finansēto augstāko mācību iestāžu padomēm, tomēr uzsver, ka esošā DU padomes sastāvā nav iespējas rast kopēju izpratni un redzējumu.
Kā fundamentālu problēmu Balode-Andrūsa saskata "padomes locekļu interešu konfliktu". Pēc viņas vārdiem, jau pirmajā sēdē 2022.gada 16.martā ticis aktualizēts jautājums par iespējamo interešu konfliktu diviem no trim senāta ievēlētajiem padomes locekļiem, bet atbilstoši labas pārvaldības principiem, padomes locekļiem ir jāizvairās ne tikai no esošiem, bet arī no iespējamiem interešu konfliktiem.
"Tas ir viens no iemesliem, kādēļ lūdzu Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) tuvākajā laikā virzīt uz Ministru kabinetu likuma grozījumus, kas pēc būtības novērstu interešu konfliktu augstskolu padomēs. Šī brīža regulējums pieļauj rektora administratīvam personālam vienlaikus darboties padomē. Tātad speciālisti, kas veic darbu un ir atbildīgi par paveikto, arī paši sevi uzrauga," pauda bijusī padomes locekle.
Viņa uzsvēra, ka pašlaik publiskā komunikācija padomes vārdā neatspoguļo padomes diskusijas un atšķirīgos viedokļus, kā arī lēmumus un balsojuma rezultātus.
Balode-Andrūsa uzsvēra, ka nav zaudējusi ticību DU un tās lomai Latvijas augstākās izglītības jomā, un turas pie pārliecības, ka tikai ar investīcijām izglītībā, inovācijās un pētniecībā, kā arī pēc būtības īstenojot labas pārvaldības principus augstskolās, būs iespējams sasniegt augstu labklājības līmeni valstī.
Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) Sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā, IZM pieprasīja DU sniegt paskaidrojumus saistībā ar sākto kriminālprocesu par ES struktūrfondu līdzekļu iespējamo izkrāpšanu.
IZM uzsver, ka tāda rīcība nav pieļaujama nevienā Latvijas izglītības iestāde vai zinātniskajā institūcijā. DU gadījumā tas nozīmējot, ka nav bijusi pietiekama uzraudzība no DU Padomes puses.
IZM atgādina, ka padomes pienākumi ir noteikti Augstskolu likumā - Augstskolas padome tostarp uzrauga rektora darbu un iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskata to atbilstību un darbības efektivitāti.
Jau ziņots, ka DU rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš, kuram saistībā ar lietu par aizdomām par krāpšanos ar ES fondu līdzekļiem noteikts aizliegums izbraukt no valsts bez saskaņojuma, atbrīvots no DU padomes locekļa amata.
Pirmdien notikusi DU Senāta sēde. Viens no izskatāmiem jautājumiem bijis "Par DU Senāta izvirzītajiem DU pārstāvjiem darbam Daugavpils Universitātes Padomē".
Ņemot vērā labas pārvaldības principus un procesa ietekmi uz DU publisko tēlu, Kudiņš ētisku apsvērumu dēļ ir lūdzis viņu atbrīvot no DU padomes locekļa amata, un DU Senāts ir nobalsojis par Kudiņa atkāpšanos, teikts DU paziņojumā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) veic procesuālās darbības iepriekš sāktā kriminālprocesā Daugavpils universitātē aizdomās par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā.
Kā aģentūra LETA uzzināja policijā, kriminālprocesā vairākas personas, tostarp augsta līmeņa mācību iestādes amatpersona, tiek turētas aizdomās par krāpšanu saistībā ar mācību iestādei piešķirto Eiropas Savienības Sociālā fonda finansējumu, mākslīgi palielinot publiskā iepirkuma specifikācijas izmaksas. Kopumā aizturētas četras personas.
Izmeklētājiem ir aizdomas par iespējamu šo līdzekļu daļēju novirzīšanu uz uzņēmumiem citās valstīs.
Kriminālprocesā, kas kvalificēts par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, patlaban turpinās procesuālās darbības un policija plašākus komentārus nesniedz.
Kudiņš iepriekš aģentūrai LETA norādījis, ka viņš sniedzis liecības un arī kratīšanas laikā nekā nav kavējis izmeklēšanas darbības. Otrdien, 24.janvārī, plkst.7, kad sākās kratīšana, Kudiņam tika izņemts mobilais telefons un visa pārējā elektroniskā aparatūra. Kratīšanā tika meklēti dokumenti saistībā ar šo lietu, bet netika atrasti - ne mājās, ne darbavietā.
Trešdien dienas laikā viņš ticis atbrīvots, tomēr kā drošības līdzeklis viņam noteikts aizliegums izbraukt no valsts bez saskaņojuma.