90. gadu pirmajā pusē Diena gada nogalē publicēja Jaungada aptaujas, kuras rāda, kuri aizvadītā gada notikumi lasītājiem (un arī aptaujas veicējiem) tolaik šķita svarīgākie un kāds tika prognozēts nākamais gads. Aptaujas veica sociologi Jānis Broks, Aivars Tabūns un Tālis Tīsenkopfs.
1995. gada 30. decembra SestDienā publicētajā aptaujā viens no jautājumiem, protams, bija "aizejošā gada ievērojamākais notikums Latvijas dzīvē". Lūk, atbildes. Svarīgākais – 6. Saeimas vēlēšanas (28% aptaujāto). Tad banku krīze (25%), Skrundas lokatora uzspridzināšana (14%), Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē (12%), Operas nama atklāšana (11%) un lesbiešu kāzas (6%). Komentējot šos rezultātus, aptaujas veicēji atgādināja, ka par 1992. gada ievērojamāko notikumu tika atzītas brīvās cenas, 1993. gada centrālais notikums bija lata ieviešana, bet 1994. gadā vislielākā ievērība tika Krievijas armijas izvešanai. "Šogad lasītājus visvairāk ir ietekmējušas 6. Saeimas vēlēšanas un banku krīze. Iespējams, tas saistīts ar atklāsmi, ka partiju priekšvēlēšanu strīdi nav jāuztver pārāk emocionāli – mietu drāzēji un tie, kuru pakaļām šie izstrādājumi domāti, barikāžu cēlēji un jaucēji spēj apvienoties neiedomājamās kompānijās. Pierādot savu elastību, politiķi iemanījās ātri aizmirst, kādi izskatās gan viņu ienaidnieki, gan draugi."
Citi ievērojamākie 1995. gada notikumi – prinča Čārlza vizīte, Everesta iekarošana, skolotāju streiks un likums par kaķu turēšanu pilsētās. "Politizētie pilsoņi ir atzīmējuši, ka beidzot ir notiesāts Alfrēds Rubiks un no cietumiem vairs nemūk ieslodzītie, par ko rūpējas ne tikai cietumsargi, bet arī tiesneši, palaižot brīvībā apsūdzētos jau pirms tiesas."
Viens no aptaujas jautājumiem bija par visneticamāko nākamā, tātad 1996., gada notikumu. Pārliecinoši uzvarēja variants "sertifikāti tirgū maksās 28 latus" (51%). Nākamais – "A. Lavents kļūs par finanšu ministru" (20%), sekoja "latviešu filma tiks izvirzīta Oskaram" (7%), "kontinentālajā šelfā tiks atrasta nafta" (6%), "G. Ulmani vēlreiz ievēlēs par prezidentu" (5%), "sāks būvēt Nacionālo bibliotēku" (2%) un "Latvijas sportists kļūs par olimpisko čempionu" (2%). "Tomēr visneticamākais 1996. gada notikums būtu tas, ka latvieši nečīkstēs," piebilda aptaujas veicēji.
Atbildes uz šo jautājumu rāda, ka taisnība latviešu sakāmvārdam "kas lēni nāk, tas labi nāk" – 2000. gadā neatkarīgajai Latvijai pirmo olimpisko zeltu izcīnīja vingrotājs Igors Vihrovs, 2014. gadā Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka tika atklāta, un šogad sagaidījām arī šķietami neticamāko – latviešu filma ir saņēmusi Oskaru. Bet Guntis Ulmanis tika otrreiz ievēlēts par prezidentu jau 1996. gadā. Tad jau varbūt arī Rail Baltica atklāšanu reiz svinēsim?
Par vistipiskāko Latvijas preci 1995. gada aptaujā tika atzīts Mangaļu minerālūdens, par galīgi aizmirstu lietu – pircēja vizītkartes un līdzdalība Latvijas Tautas frontē. Eiropā Latvija, visticamāk, ieies ar lētu darbaspēku, un visvairāk Dienas lasītājus jau 1995. gadā tracināja Latvijas politiķi.
Aptaujas arī noteica vissimpātiskāko Latvijas vīrieti un sievieti. Vīriešiem pirmais trijnieks turējās stabils visus trīs gadus – pirmajā vietā Anatolijs Gorbunovs, otrajā – Raimonds Pauls, trešajā – Guntis Ulmanis (1994. gadā Ulmanis ar Paulu samainījās vietām). 1995. gadā pirmajam trijniekam sekoja līdz tam mazāk pamanītais Māris Grīnblats, citi visus gadus simpātiju sarakstā minētie bija Jānis Šipkēvics, Georgs Andrejevs un Māris Gailis. Zīmīgi, ka 124 minēto 1995. gada simpātisko vīriešu skaitā bija tikai divi sportisti – abas NHL zvaigznes Artūrs Irbe un Sandis Ozoliņš.
Par vissimpātiskāko sievieti 1995. gadā, tāpat kā 1993. gadā, tika atzīta Velta Puriņa, 1994. gadā viņu bija izkonkurējusi prezidenta kundze Aina Ulmane. Trešā – Dienas redaktore Sarmīte Ēlerte, stabilas vietas sarakstā bija arī Artai Andersonei, Mārai Zālītei, Laimai Vaikulei, Džemmai Skulmei, Žaklīnai Cinovskai, Inārai Makārovai un Veltai Sēlei.
Visbeidzot, 1995. gada lielāko negantnieku nav grūti uzminēt – Joahims Zīgerists!