Pašvaldība pieprasīs Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju Naujenes, Maļinovas un Līksnas pagastos saistībā ar būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, vides un saimnieciskās darbības drošībai, pašvaldības infrastruktūrai, ko rada no SIA Daugavpils ūdens dūņu laukiem Križi vidē noplūdušās dūņas.
Kā skaidro pašvaldība, šāds lēmums nepieciešams, lai varētu turpmāk pieprasīt no valsts kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies avārijas dēļ.
Kopš pagājušās sestdienas notiek avārijas seku novēršana, kurā iesaistīts uzņēmums Daugavpils ūdens, SIA VentEko, kas specializējas vides sanācijas un revitalizācijas jomā, vietējais uzņēmums SIA Meliors krauja un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Augšdaugavas novada pašvaldība ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir risināt jautājumus par avārijas seku likvidāciju, tostarp apzināt avārijas teritorijas tuvumā dzīvojošos novada iedzīvotājus, lai viņi savlaicīgi tiktu nodrošināti ar dzeramo ūdeni, ko piegādā Daugavpils ūdens.
Križos atrodas 13 dūņu dīķi, kas izbūvēti 1981.gadā, bet ekspluatācijā ir kopš 1986.gada. Kopumā tajos tiek uzglabāti 140 000 kubikmetru dūņu. Daugavpils ūdens valdes locekle Jeļena Lapinska deputātiem stāstīja, ka regulāri tiek veiktas dūņu analīzes un konstatēts, ka smago metālu tajās nav. Kopš 2012.gada dūņas uz Križiem vairs neved, bet nogādā biogāzes stacijā.
Daugavpils ūdens esot vairākkārt vērsies dažādās ministrijās ar lūgumu rast finansējumu esošo dūņu lauku sanācijai, taču līdz šim atbalsts nav saņemts. Daugavpils ūdens pašlaik veic iepirkumu sanācijas plāna izstrādei, lai noteiktu, cik lielas investīcijas nepieciešamas sanācijai. Plāna izstrādei nepieciešami ap 20 000 eiro, savukārt pati sanācija varētu izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro.
Noplūdušais dūņu dīķis ir 120 metrus garš, 30 metrus plats un četrus metrus dziļš, tajā atradās ap 14 000 kubikmetru dūņu. Jau nākamajā dienā pēc avārijas tika uzbērts aizsargdambis, lai apturētu turpmāku dūņu noplūšanu, bet pašlaik uzņēmums Meliors krauja veic nogruvušā vaļņa atjaunošanu.
Avārijas vietā Daugavpils ūdens sāka vidē noplūdušo dūņu savākšanu. Darbi tiek veikti gan mežā, kur atrodas lielākā daļa dūņu, gan pie aizsprosta, kas ierīkots pie ietekas Stropes upē.
Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdenstilpju ūdens kvalitāti un novērstu zivju slāpšanas riskus, tiek veikta Stropes upes aerācija jeb ūdens bagātināšana ar skābekli. Šie darbi tiek veikti pirms Stropes upes ietekas Līksnas upē. Valsts vides dienesta (VVD) sestdien veiktie atkārtotie skābekļa mērījumi abās ūdenstilpēs uzrādīja, ka skābekļa koncentrācija upēs ir normas robežās.
Pašvaldība norāda, ka pašlaik tiek veidots piebraucamais ceļš un izcirsti krūmi piesārņotajā pļavā, lai varētu savākt noplūdušās dūņas un nogādāt atpakaļ krātuvē. Tiek apsekotas arī pārējās krātuves un tiks risināts jautājums par to sienu stiprināšanu, lai nepieļautu atkārtotu dūņu noplūšanu.
Daugavpils ūdens piegādā dzeramo ūdeni tuvumā esošajam minizoo Jurita, dārzkopības biedrībai Eglīte un divām mājsaimniecībām. Pagaidām sūdzības par ūdens kvalitāti saņemtas tikai no minizoo, kas saviem mājdzīvniekiem ņem ūdeni no blakus tekošā grāvja, kas tagad ir piesārņots, savukārt iedzīvotāju sūdzības par ūdens kvalitāti akās nav saņemtas.
Veselības inspekcija pašlaik izstrādā vadlīnijas, pēc kurām tiks ņemtas ūdens analīzes no tuvāko mājsaimniecību akām.
Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne atzīst, ka pašlaik tiek apzinātas tās mājsaimniecības, kuru akām nepieciešams veikt analīzes, kā arī vasarnīcu ciems Eglīte, taču tur ziemā lielākoties neviens neuzturas. Pašā Kašatniku ciemā ir vismaz desmit līdz 15 mājas, taču ziemā vismaz puse no tām nav apdzīvotas.
Tā kā tuvākajās dienās sola salu līdz 15 grādiem, ūdens tvertnēs aizsals, tāpēc jāmeklē risinājums, kā iedzīvotājiem nodrošināt dzeramo ūdeni, norāda vietvara. Viena no iespējām ir ierakt zemē tilpnes, kuras Daugavpils ūdens regulāri uzpildīs.
Minizoo Jurita saimnieks pašvaldībai atzinis, ka notikusī avārija parādījusi vismaz divas problēmas, kas būtu steidzami jārisina ar pašvaldības vai valsts atbalstu. Proti, jāizbūvē labs piebraucamais ceļš līdz saimniecībai, jo esošais servitūta ceļš ir šaurs un slikta stāvoklī, kas tagad apgrūtina arī transporta piekļuvi, lai piegādātu saimniecībai ūdeni. Otra problēma ir dziļurbuma izveide, kas var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro. Tas ir nepieciešams, jo ik dienu nepieciešama vismaz tonna ūdens mājdzīvnieku dzirdināšanai, kā arī citām saimnieciskajām vajadzībām.
Pašlaik Augšdaugavas novadā jau ir izsludināta ārkārtējā situācija, ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu.
Kā vēstīts, 25.novembrī VVD saņēma informāciju par avārijas situāciju dūņu laukos Križi Naujenes pagasta Kašatņikos, Augšdaugavas novadā. Notikuma vietā VVD inspektori konstatēja, ka vaļņa nobrukuma rezultātā no dūņu laukiem vidē nonākuši vismaz 14 000 kubikmetru dūņu. Būtiskākā dūņu daļa ir noplūdusi blakus esošajā purvainā meža teritorijā. Tomēr piesārņojums pa grāvju sistēmu un pēc tam pa Stropes upi ieplūdis Līksnas upē.
VVD, veicot piesārņotās vietas apsekošanu ar dronu, konstatējis, ka noplūdušais piesārņojums ir novērojams piecās zemes vienībās.
VVD vērš uzmanību, ka šī avārija un tās rezultātā radītais vides piesārņojums ir vērtējams kā lokāla līmeņa - gan no skartās teritorijas, gan piesārņojuma ietekmes uz vidi aspekta.
No dūņu laukiem Križi noplūdušo dūņu savākšana varētu izmaksāt līdz 120 000 eiro, otrdien Latvijas Radio atzina Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija).