"Taču ir vēl jāiegulda liels darbs, lai novērstu pilnīgi visus lietus un plūdu radītos autoceļu defektus. Diemžēl, ņemot vērā jaunākos veiktos aprēķinus, lai novērstu pilnīgi visus lietavu radītos defektus uz valsts autoceļiem, būs nepieciešami kopumā vismaz 1,6 miljoni eiro. Tā kā joprojām diezgan regulāri turpina līt, kā dēļ zemes klātne ir aizvien pārmitrināta un upēs ūdens līmenis joprojām ir augsts, mūsu speciālistiem pagaidām nav iespējams apsekot visas tiltu konstrukcijas un caurtekas. Tāpēc šobrīd ir jārēķinās ar iespējamību, ka vēl var tikt konstatēti defekti, kas attiecīgi varētu palielināt veicamo darbu apjomu un līdz ar to arī tiem nepieciešamo finansējumu," norāda LAU pārstāvis.
Kad sākās liela apjoma lietavas Latgales reģionā, 24. augustā satiksmei tika slēgti pirmie autoceļu posmi – tie tika gan izskaloti, gan applūda. Diemžēl turpinoties lietavām, lai garantētu satiksmes drošību un novērstu iespējamus nelaimes gadījumus, pakāpeniski tika slēgti visi izskalotie autoceļi, skaidro Karps un vienlaikus uzsver, ka informācijas apmaiņa lietavu radīto defektu konstatēšanā notika ļoti operatīvi – LAU darbinieki veica autoceļu apsekošanu un par konstatētajiem defektiem, kas radīja ierobežojumus vai apdraudēja satiksmes drošību, informēja VAS Latvijas valsts ceļi Satiksmes informācijas centru, kas savukārt tālāk informēja ceļa lietotājus.
"Arī Latvijas valsts ceļu darbinieki savas kompetences ietvaros piedalījās defektu konstatēšanā un uzraudzīja to novēršanas darbus. Informācija tika saņemta arī no Ceļu policijas darbiniekiem, kas atsevišķās vietās piedalījās autoceļu posmu operatīvā slēgšanā vai satiksmes ierobežošanā. Tāpat būtiska informācija tika saņemta no ceļu lietotājiem, kas zvanīja uz Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas tālruni un informēja par ceļu stāvokli – applūšanu vai izskalojumiem," stāsta LAU pārstāvis. Saņemot informāciju, LAU darbinieki nekavējoties sāka operatīvo darbu veikšanu, tajā skaitā bīstamo posmu norobežošanu.
"Katrā konkrētā gadījumā novērtējot situāciju, uz laiku tika slēgti arī tie autoceļu posmi, kuri nebija izskaloti, tomēr īsāku vai garāku laiku tie bija applūduši. Šādu lēmumu pieņēmām, lai paglābtu šos autoceļus no iespējamiem bojājumiem satiksmes ietekmē. Pēc plūdu seku bojājumu novēršanas un ūdens aizplūšanas no applūdušajiem autoceļiem atkal tika novērtēts to tehniskais stāvoklis un tie autoceļi, kuri nebija cietuši, uzreiz arī tika atvērti satiksmei," stāsta Karps un piebilst, ka no satiksmei slēgtajiem valsts autoceļiem beidzamais satiksmei tika atvērts 8. septembrī. Taču septembra sākumā atkal pastiprinoties lietum un attiecīgi plūdiem, no 13. septembra pēc nepieciešamības tika īslaicīgi slēgti atsevišķu autoceļu posmi. No šiem pēdējais autoceļa posms satiksmei tika atkal atvērts 23. septembrī.
"Apzinoties, ka jebkurš no autoceļiem, kurus nācās uz laiku slēgt satiksmei, ir akūti svarīgs apkārtējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai, piemēram, nokļūtu darbā vai mājās, pēc ūdens līmeņa pazemināšanās, tiklīdz pār ceļa klātni neplūda ūdens, satiksme tika atjaunota pēc iespējas īsākā laika posmā. Katrā konkrētā situācijā tas gan bija atkarīgs no nepieciešamā darbu apjoma, kāds bija jāveic lietavu radīto defektu novēršanai autoceļam. Taču vidēji satiksme tika atjaunota dienas laikā. LAU darbinieki lietavu radīto defektu novēršanu veica nepārtraukti, būtībā ārkārtas režīmā, lai nodrošinātu autoceļu caurbraucamību pēc iespējas ātrāk," uzvēra Karps.
Viņš norāda, ka bojāto autoceļu remontu darbu ietvaros veikta gan polimēru, gan dzelzsbetona bojāto caurteku nomaiņa kopumā 487 metru garumā, tāpat, lai nodrošinātu satiksmes organizēšanu, ir uzstādīta 171 pagaidu ceļa zīme, saremontētas drošības barjeras 28 metru garumā. Darbu procesā no autoceļiem vai tiem pieguļošās teritorijas tika novākti kopumā 72 vēja nolauztie koki. Savukārt veicot autoceļos radušos izskalojumu aizbēršanu, nesaistītu minerālmateriālu seguma iesēdumu un bedrīšu remontu, kā arī tā sauktās autoceļa dilumkārtas atjaunošanu, kur tā bija aizskalota, kā arī smilts materiālu iestrādi ceļa konstruktīvajos elementos, kopā izlietoti vairāk nekā 17 tūkstoši kubikmetru minerālmateriālu – smilts, grants un frakcionētas šķembas. Lai gan plūdu seku novēršanas laikā radās diskusija par nepieciešamību atsevišķu cietušo autoceļu konstrukcijas pastiprināt, tomēr pagaidām speciālisti nav konstatējuši šādu nepieciešamību, tāpēc bojātie posmi tiek atjaunoti iepriekšējā kvalitātē atbilstoši šobrīd spēkā esošajām Ceļu specifikācijām 2017.
Autoceļu uzturētāju darbu plūdu seku novēršanā atzinīgi vērtē pašvaldību pārstāvji, norādot, ka ikviens reģionālais ceļš ir būtisks pirmām kārtām vietējiem iedzīvotājiem, arī uzņēmējiem, tāpēc būtisks aspekts bijis tieši tas, cik ātri ceļu uzturētājiem izdodas sakārtot bojāto ceļu, lai to atkal var atvērt satiksmei.