Konstatētās neatbilstības saistītas ar apbūves noteikumos ietvertajām normām un var radīt dažādas interpretācijas to piemērošanā, secinājusi ministrija.
Vārpiņa skaidroja, ka teritorijas attīstības plānošanas likuma noteiktajā apstrīdēšanas termiņā ministrija ir saņēmusi 13 privātpersonu iesniegumus, kuros izteikti iebildumi par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu privātā īpašuma esošajās teritorijās, par publiska pieejas punkta publisko ūdeņu teritorijai noteikšanu privātā īpašumā, par smagās rūpniecības teritorijas noteikšanu blakus dzīvojamās apbūves teritorijai, ignorējot piesārņojumu avotu radīto seku mazinošos pasākumus, tādējādi apdraudot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Izvērtējot plānojumu un saņemtajos iesniegumos minēto, ministrija konstatēja virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem, kas paredz vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Konstatēta arī neatbilstība, piemēram, Aizsargjoslu likumam un Zemes pārvaldības likumam. Apbūves noteikumos ietvertās normas zemes vienību veidošanai tiek attiecinātas arī uz esošām zemes vienībām, līdz ar to nepamatoti ierobežojot personām īpašumtiesību izmantošanu, uzsvēra Vārpiņa.
Tāpat ministrija noskaidrojusi, ka sniegts formāls pamatojums publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem viedokļiem, neizvērtējot katru konkrēto gadījumu. Ministrija norāda, ka pašvaldības apbūves noteikumos ietvertas prasības, kas dublē augstāka juridiskā spēka normas, turklāt tās ir patvaļīgi interpretētas vai to redakcijas dod iespēju interpretācijai, piemērojot attiecīgās normas.
Tāpat rīkojumā uzsvērts, ka Ķekavas novada apbūves noteikumos nevienai no funkcionālajām zonām nav norādīts, kuram teritorijas izmantošanas veidam tiek noteikti norādītie apbūves parametri.
Piemēram, funkcionālajā zonā Jauktas centra apbūves teritorija ir paredzēti 14 ļoti atšķirīgi galvenie teritorijas izmantošanas veidi, tostarp savrupmāju, biroju ēku un sporta ēku apbūve, kam nevar piemērot vienus un tos pašus apbūves nosacījumus. Līdz ar to pašvaldībā, pieprasot informāciju, saņemtu izziņu par konkrēto teritoriju, kuras ticamība būs apšaubāma un nepilnvērtīga.
Ministrs rīkojumā norāda arī uz nepietiekamu detālplānojumu izstrādes nepieciešamības un lietderības izsvēršanu no pašvaldības puses, tādējādi ar teritorijas plānojumu tiek uzlikts nepamatots finansiāls un birokrātisks slogs gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, kavējot attīstību un nevajadzīgi tērējot resursus, neraugoties uz to, ka jau 2018.gadā ir stājušās spēkā izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas būtiski samazinājis tos gadījumus, kad izstrādājami detālplānojumi.
Ķekavas novada teritorijas plānojums, kuru ar saistošajiem noteikumiem Ķekavas novada dome apstiprināja 2020.gada 2.aprīlī, līdz ar ministra rīkojumu ir apturēts no šī gada 9.jūlija.