Ziņojumā pausts, ka, turpinoties iepriekšējā gada izdevumu pieauguma tendencēm visās jomās, Rēzeknes pašvaldība sākusi optimizēt budžeta izdevumus. Situāciju budžetā un pašvaldības darbību kopumā ietekmējot arī valsts lēmumi, kuri palielina izdevumus, nepalielinot iekasēto nodokļu sadalījuma proporciju starp valsti un pašvaldību, sūkstās ziņojuma autori.
Saskaņā ar pašvaldības budžeta iestāžu sniegto informāciju, Rēzeknes budžetā šogad pietrūkst 3,9 miljonu eiro. Izdevumu pieaugums esot saistīts ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī ar izdevumu pieaugumu pedagogu algām, kas finansējamas no pašvaldības budžeta, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai.
Izdevumus palielinājis arī kredītprocentu likmju pieaugums, kas šogad pārskatīts divas reizes, Eiropas Centrālajai bankai īstenojot monetāro politiku straujās inflācijas pieauguma ierobežošanai, pauž domes pārstāvji.
Ziņojumā norādīts, ka šogad plānotie pilsētas ieņēmumi prognozēti 49,44 miljoni eiro, savukārt plānotie izdevumi 60,4 miljoni eiro, līdz ar to prognozētais deficīts ir nepilni 11 miljoni eiro. Deficīta segšanai tiek plānots novirzīt budžetā bijušo naudas līdzekļu atlikumu gada sākumā - nepilnus 7 miljonus eiro - un starpību starp saņemtajiem un atmaksātajiem aizņēmumiem 3,35 miljonu eiro apmērā, bet tas nesedz pilnā apjomā deficītu. Visa apstākļu kopuma rezultātā pašvaldībai izveidojies līdzekļu iztrūkums 3 945 000 eiro apmērā.
Kopbudžeta kapitālie izdevumi, salīdzinot ar 2022.gada faktisko izpildi, ir pieauguši par 1,9 miljoniem eiro jeb 16%, kas 2023.gadā veidos 14 miljonus eiro.
Atlīdzībām pašvaldības budžetā 2023.gadā plānoti 25,8 miljoni eiro jeb par 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugums saistāms ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, kā arī ar Izglītības pārvaldes izdevumu pieaugumu pedagogu un tehniskā personāla atlīdzībai par aptuveni miljonu eiro, pauž dome.
Lielāki nekā 2022.gadā bija arī izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas kāpuši par nepilniem 5 miljoniem eiro jeb 15%. Cenu pieauguma ietekmē ievērojami vairāk nācies tērēt par siltumenerģiju, elektroenerģiju, kurināmo, kā arī autoceļu uzturēšanai, skaidrots informatīvajā ziņojumā. Šo izdevumu pieaugums un ieņēmumu samazinājums negatīvi ietekmē pašvaldības finansiālo kapacitāti.
Lai arī pašvaldību jautājumu ministrs Māris Sprindžuks (AS) ir atzīmējis, ka smagajā finanšu situācijā pašvaldību varētu būt noveduši nepārdomāti lēmumi par spa centra būvniecību, kas tagad teju draud atņemt līdzekļus pašvaldības pamtfunkciju veikšanai, Rēzeknes pilsētas pašvaldības ziņojumā pašu kļūdas nav atzīmētas.
Ziņojumā uzsvērts, ka pašlaik pašvaldība izvērtē iespējamos pasākumus, kas sekmētu domes izdevumu samazināšanu un efektīvāku budžeta līdzekļu izlietojumu. Pašvaldības iestādes veic budžeta analīzi, identificējot problēmas tā izpildes procesā, un gatavo priekšlikumus izdevumu samazināšanai, tajā skaitā izvērtējot štatu sarakstu un izskatot tā optimizācijas iespēju. Izdevumu samazināšana sagaidāma visās jomās, nodrošinot koncentrēšanos uz prioritārām, norādīts ziņojumā.
Rēzeknes pašvaldības priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševics ("Kopā Latvijai") LTV ir atzinis pilsētas finansiālās grūtības, taču domes vainu tajā noliedza. "Mēs piekrītam, ka ir problēmas, ka ir atsevišķi tēriņi, kas varbūt arī nebūtu veikti, ja mēs zinātu tālāko situāciju [kredītprocentu pieaugumu], jo, piemēram, šī gada problēmas bija ieguldītas "pa lielam" vai uzsāktas trīs gadus atpakaļ, piemēram, ja mēs runājam par rekreācijas centra būvniecību. Es neuzskatu, ka es kaut ko nepareizi darīju sakarā ar pilsētas attīstību, bet kā politiķis, protams, ka es nenoņemu no sevis politisko atbildību," sacīja pilsētas mērs.
"No nodokļiem ieņēmumi samazinājās salīdzinājumā ar 2022.gada rezultātu. Tas ir tas iemesls, nevis tas, ka deputāti nepareizi kaut ko lēmuši," uzskata Rēzeknes mērs.
Jau ziņots, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.
Sprindžuks aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).
Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.
Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.
Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.
Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.
Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.
Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.
Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.
Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.
Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.