Rēzeknes slimnīca: Atteikšanās no normālā pagarinātā darba laika var radīt cilvēkresursu problēmas

Kā prognozēja slimnīcā, speciālistiem būs jāmeklē iespējas piepelnīties citās medicīnas iestādēs, viņiem būs vairāk jāpārvietojas, kā rezultātā viņi arī būs vairāk noguruši. Minēto apstākļu kopums var negatīvi ietekmēt arī pacientu apkalpošanu, norādīja ārstniecības iestādē.

Vienlaikus slimnīcā vēl tiekot rēķināts, cik lieli līdzekļi būs nepieciešami virsstundu apmaksai atbilstoši ST spriedumam.

LETA jau ziņoja, ka Veselības ministrija (VM) uzdevusi slimnīcām sniegt informāciju par to, cik daudz mediķu tajās strādā virsstundas un, kādas ir iespējas ar esošajiem cilvēkresursiem nodrošināt pakalpojumus normālā darba laika ietvaros, otrdien pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem teica veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs teiktā, ST lēmuma ietekmē slimnīcām varētu nākties ierobežot piedāvāto pakalpojumu apjomu vai veicināt ārstu migrāciju no vienas darba vietas uz otru, lai kompensētu pašreizējo ārstniecības personāla iztrūkumu. "Vairāk speciālistu mēs nevaram Latvijā saražot. Mēs varam [piesaistīt] tikai tos, kas ir šeit pat (..) no viena kantora uz otru," sacīja Kalējs.

Viņš uzsvēra, ka valsts apņemšanās medicīnas personālam apmaksāt virsstundu darbu neatrisinās cilvēkresursu pieejamību, jo Darba likums nosaka, ka virsstundu apmērs nevar pārsniegt 40 stundas mēnesī.

ST atzinusi par Satversmei neatbilstošām normas, kas nosaka mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojumu. ST norādījusi, ka samaksai par šo darba laiku joprojām ir zemāka likme nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.