Deputāti vienojās virzīt likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē 16.maijā. Priekšlikumus likumprojektam deputāti varēs iesniegt līdz 22.maijam.
Komisijas sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) informēja, ka viņa ir apmeklējusi Varakļānu un Madonas novadu, uzklausījusi iedzīvotāju viedokli. "Nospiedošs vairākums Varakļānu iedzīvotāju uzskata, ka Varakļāni ir jāpievieno Madonas nevis Rēzeknes novadam. Murmastienē seniori man stāstīja, ka viņi ir vākuši naudu, lai juristi sagatavotu pieteikumu Satversmes tiesai," pauda Bērziņa. Viņa ir pārliecināta, ka Saeimas deputāti nedrīkst ignorēt iedzīvotāju vēlmi. Ministre pārliecinājusies, ka Varakļānos tiek koptas latgaliešu tradīcijas un iedzīvotāji ir apņēmības pilni tās turpināt. "Latvija mums visiem ir viena. Nav pamata satraukumam, ka, mainoties novada administratīvajai teritorijai, kultūras tradīcijas tiktu apdraudētas," uzsvēra ministre.
Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs (LA) aicināja Saeimas deputātus nevilcināties ar lēmumu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu. Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai ilgstoša dzīve neziņā par administratīvo piederību rada grūtības, darbu pašvaldībā atstāj speciālisti, vairākiem plānošanas dokumentiem beidzas termiņš un ir jāzina, kādā administratīvajā teritorijā atradīsies novads.
Gan Justs, gan Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS) uzsvēra, ka jau pašlaik abas pašvaldības ir izveidojušas kopīgu pašvaldības policiju, ir iestrādes vienotas būvvaldes un bāriņtiesas izveidei. Abi novadi sadarbojas izglītības, kultūras un sporta jomā.
Justs atgādināja, ka pašvaldības vēlēšanu komisija ir nodrošinājusi divu iedzīvotāju aptauju veikšanu, kurā 84% un 94% iedzīvotāju ir pauduši viedokli, ka Varakļānu novads ir jāpievieno Madonas novadam.
Madonas mērs skubināja deputātus lēmumu par novadu apvienošanu pieņemt iespējami ātrāk, lai jau līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām nākamā gada pavasarī varētu izveidot vienu struktūru.
Deputāte Anita Brakovska (ZZS) guvusi pārliecību, ka Varakļānu iedzīvotāji administratīvi vēlas būt piederīgi Madonas novadam un tikai neliels iedzīvotāju skaits vēlētos, lai novadu pievieno Rēzeknes novadam.
Savukārt deputāts Juris Viļums (AS) aicināja ļaut Varakļānu novadam pastāvēt pašiem par sevi. Viņš uzskata, ka pēdējā administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijai neko nav devusi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav veikusi ekonomisko izvērtējumu, kas ļautu pieņemt datos balstītu lēmumu.
Skeptisks par ATR rezultātu ir arī deputāts Māris Sprindžuks (AS). "Pašvaldību sadzīšana lielākos aplokos ir kļūdaina. Iedzīvotāju labklājība jaunizveidotajos novados nav uzlabojusies," secināja Sprindžuks. Viņa ieskatā būtu jāveido sadarbība starp valsts un pašvaldību institūcijām, lai iedzīvotājiem būtu pieejami kvalitatīvi pakalpojumi, taču iepriekšējos gados tas nav noticis. Piemēram, sabiedriskā transporta pakalpojumi pat ir pasliktinājušies, norādīja Sprindžuks. Viņš ir pārliecināts, ka nedrīkst atlikt ATR izvērtējumu līdz 2029.gadam. "Kļūdas ir jālabo jau tagad, jo Pierīgas iedzīvotāji patlaban ir ļoti neapmierināti," uzstāja Sprindžuks.
Bijušais Madonas novada domes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters uzsvēra, ka, lemjot par Varakļānu novada nākotni, Saeimas deputātiem galvenajam argumentam vajadzētu būt 94% iedzīvotāju gribai - pievienoties Madonas novadam. Viņš aicināja deputātus likuma pieņemšanu nenovilcināt.
Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis atgādināja, ka arī Madonas un Varakļānu novada apvienošanas plāna izstrādei ir nepieciešams finansējums, tāpat kā tām pašvaldībām, kuras tika apvienotas 2021.gada 1.jūlijā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs solīja nevilcināties ar grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un tos pieņemt vēl līdz Jāņiem.
Kā vēstīts, sākotnēji skatāmie likuma grozījumi paredzēja tikai vienu izmaiņu - ilgstoši plānoto Varakļānu un Madonas novadu savienošanu, taču izskanējuši priekšlikumi daudz plašāku pēdējās ATR pārskatīšanai, piemēram, atsakoties no valstspilsētu savienošanas ar tuvējiem novadiem un sadalot virkni pavisam nesen izveidoto novadu.
Komisijā skatāmajā likumprojektā norādīts, ka Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma anotācijā iekļautajiem kritērijiem par novadu izveidošanu. Tāpat Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads.
Lai veicinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību, kā arī ņemot vērā Varakļānu novada pašvaldības organizētās publiskās apspriešanas rezultātus, likumprojekts paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu.
Varakļānu novads ir vienīgā pašvaldība, kuras apvienošana ar kādu no kaimiņu novadiem bija palicis neatrisināts jautājums.
Lai arī sākotnēji atbildīgā VARAM, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas mērķus, plānoja Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu un šādu vēlmi vairākās aptaujās pauda arī novada iedzīvotāji, iepriekšējā, 13.Saeima lēma to apvienot ar Rēzeknes novadu. Satversmes tiesa atzina, ka 13.Saeimas lēmums neatbilst valsts pamatlikumam, tādēļ Ministru kabinets, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas mērķus, sagatavojis 14.Saeimai priekšlikumu par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā šī gada 30.jūnijā, lai regulētu Varakļānu novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības darba turpināšanu līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī noteiktu 2025.gada pašvaldību vēlēšanu norises un izsludināšanas kārtību attiecībā uz Varakļānu novada un Madonas novada administratīvajām teritorijām.