Inčupes pietuvināšanās dabas objektam ir skaidrojama ar rudenī piedzīvotajiem krasi mainīgajiem laika apstākļiem - nepastāvīgo salu un nenoturīgo sniega segu. Pārvaldes eksperti skaidro, ka kūstot sniegam, upē ir ievērojami palielinājies ūdens daudzums, ietekmējot upes tecējumu.
Gadījumā, ja ziemā būs daudz sniega un pavasarī būs strauja sniega kušana, upē ieplūdīs jaunas ūdens masas. Līdz ar to varētu sagaidīt erozijas negatīvo ietekmi Baltās kāpas lejas daļā un tālajā ziemeļu galā, prognozē eksperti.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Dainis Ozols uzsver, ka pagaidām erozija nav skārusi stāvkrastu, tomēr pludmalē erozija ir notikusi pastarpināti, proti, viļņu un vēja darbība rudens vētru laikā ir pārvietojusi krasta sanesas, kas savukārt novirzīja Inčupes ieteku tālāk uz ziemeļiem. Visticamāk, ka erozija laipas virzienā vairs būtiski neturpināsies un tuvāko pāris gadu laikā, pavasara palos vai citos lielākos plūdos, Inčupe atjaunos taisnāku noteci uz jūru, proti, izskalos pludmales smiltīs jaunu gultni un vairs neplūdīs tik tālu gar Baltās kāpas piekāji.
Tikmēr iedzīvotāji ir aicināti neizmantot pie Baltās kāpas esošo noeju uz jūru un ievērot kustību ierobežojošās zīmes.
Baltās kāpas pamatā ir ļoti smalkas, ūdenī sablīvējušās smiltis, kas uzkrājušās Baltijas jūras senākajā attīstības posmā, bet nogāzes augšējo daļu veido krietni jaunāku, vēja pārnestu smilšu slānis. Inčupei ir īpaša vieta Baltās kāpas tagadējā veidolā, jo tieši upe ar savu tecējumu Balto kāpu cenšas uzturēt baltu. Inčupes grīva neatlaidīgi pārvietojas, virzoties aizvien tuvāk Baltajai kāpai.