Viņa ieskatā, cilvēki, redzot "vājprātīgo situāciju, kāda izveidojusies 13.Saeimā, ir atgriezušies no solītājiem pie praktiskajiem darītājiem, kas līdzsvaro politiku nevis to radikalizē". Tāpat Smiltēns norādīja, ka cilvēki reģionos daudz labāk varējuši novērtēt politiķu praktisko darbu rezultātus un nobalsots par darbu, atbildību un godaprātu, kas piemīt LRA līderiem.
Komentējot LRA sasniegtos rezultātus, Smiltēns atzīmēja, ka, apkopojot datus, LRA ir otrajā vietā. Pēc viņa paustā, tas nozīmē, ka LRA apjomīgais darbs ir rezultējies ar acīmredzamiem panākumiem. LRA valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka partija ir mērķtiecīgi gājusi šo ceļu kopš pagājušajām Saeimas vēlēšanām, kad LRA zaudēja iespēju strādāt parlamentā.
"Mēs reorganizējām partiju un no sešām organizācijām kļuvām par vienu. Mums ir arī virkne jaunu līderu. Iekarojot Rīgas atslēgas un parādot to, ka LRA nav tikai reģionāla, bet nacionāla mēroga partija, mēs, ņemot vērā arī līderpozīcijas pašvaldību vēlēšanās, esam nonākuši jau pie nākamā soļa, kas ir gatavošanās pārliecinošam startam gaidāmajās Saeimas vēlēšanās," pauda Smiltēns.
Runājot par pašvaldībām, kurās LRA deputātu kandidāti varētu pretendēt uz mēra krēslu, Smiltēns norādīja, ka partija ir uzvarējusi astoņās pašvaldībās. Viņš pauda pārliecību, ka Limbažos mērs būs Dagnis Straubergs, Tukumā šo amatu varētu ieņemt Gundars Važa, Saulkrastos uz amatu varētu pretendēt Normunds Līcis, bet Ādažos - Māris Sprindžuks. Savukārt Babītē un Mārupē mēra amatu varētu ieņemt Andrejs Ence, bet Madonā - Agris Lungevičs.
Tāpat LRA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ir daudz tādu politiķu, kas ieguvuši otrās pozīcijas, piemēram, Liepājā sabiedrības atbalstu aptuveni 30% apmērā izpelnījās pašreizējais Liepājas mērs Jānis Vilnītis un tas ir ļoti cienījams rezultāts. Tāpat, pēc Smiltēna paustā, ir daudz pašvaldības, kur partija sasniegusi padsimt procentu robežu, kas teorētiski paver iespējas pretendēt uz vicemēra krēslu, tomēr tas būs atkarīgs no tā, kā veidosies koalīcijas, līdz ar to patieso ainu par mēriem, vicemēriem un koalīcijām varēs iegūt turpmāko dienu laikā.
Runājot par vēlēšanu procesu kopumā, Smiltēns atzīmēja, ka bijušas partijas, kas rīkojušās ne visai korekti, pieminot, aģitācijas materiālus Ventspilī. LRA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka Ventspilī, iespējams, notikušas "netīras vēlēšanas", ko varētu atzīt arī par kriminālpārkāpumu, ja tas tiktu pierādīts.
Savukārt, komentējot iedzīvotāju zemo aktivitāti pašvaldību vēlēšanās, LRA valdes priekšsēdētājs atzina, ka šeit nospēlējuši divi faktori. Sabiedrība, redzot haosu, kas valda Saeimā, sāk zaudēt uzticību politikai un politiķiem kā tādiem un tas, Smiltēna ieskatā ir dramatiski, jo valsts kļūst vāja un ievainojama. Pēc viņa paustā, cilvēki saprot, ka nav jēgas iet uz vēlēšanām.
Kā otru faktoru, kas, iespējams, ietekmēja vēlēšanu aktivitāti, Smiltēna ieskatā, ir administratīvi teritoriālā reforma. Viņš uzsvēra, ka ir izveidoti salīdzinoši lieli novadi un cilvēki pazaudē saikni ar savu konkrēto vietu un neredz jēgu, kāpēc iet uz vēlēšanām, ja nenotiek diskusijas par konkrēto vietu, kur cilvēks dzīvo, bet par reģionu centriem.
"Šie novadi ir pārāk lieli, lai risinātu lokālas problēmas, jo vara ir pārāk attālinājusies no konkrētām vietām un cilvēkiem, bet no otras puses - novadi ir pārāk mazi, lai risinātu reģionāla mēroga problēmas, kā, piemēram, transports, dabas aizsardzība, izglītība un tā tālāk. Šī ir reformas arhitektu problēma, kuriem jāuzņemas atbildība par izveidoto konstrukciju, kuras dēļ cilvēki mazāk iet uz vēlēšanām," atzīmēja Smiltēns.