Vecākie apdzīvotie mājokļi ir Sabilē; jaunākie - Mārupes novadā

Savukārt vecāki mājokļi ir laukos ar viensētu apbūvi un atsevišķu pilsētu kā, piemēram, Rīgas vai Liepājas vēsturiskajos centros.Visjaunākie apdzīvotie mājokļi ir Baložos un Mārupes novadā (vidēji 23 gadi), bet visvecākie - Sabilē (84 gadi) un Cesvaines pagastā (82 gadi). Rīgā apdzīvotas ēkas vidēji ir 49 gadus vecas, bet Pierīgā - 42 gadus vecas. Savukārt no vēsturiskajiem novadiem visvecākās ēkas ir Vidzemē (54 gadi). Kurzemē dzīvojamo ēku vidējais vecums ir 52 gadi, bet Latgalē un Zemgalē - 46 gadi. 2011.gada tautas skaitīšanā sniegtas ziņas par 798 831 apdzīvotā mājokļa vecumu. 9% apdzīvoto mājokļu celti līdz 1919.gadam, bet 12% – no 1919. līdz 1945.gadam. 1920.gada agrārās reformas veicinātās jaunsaimniecību izveides rezultātā mūsdienās vairums iedzīvotāju laukos ar viensētu apbūvi arvien dzīvo pirmās brīvvalsts laikā celtās ēkās.Lielākā daļa (71%) apdzīvoto mājokļu Latvijā celti no 1946. līdz 1990.gadam. Padomju laikā celtie mājokļi koncentrējas blīvāk apdzīvotās vietās, kā arī Latgalē.8% apdzīvoto mājokļu uzcelti pēc 1990.gada. Visvairāk jauno mājokļu ir Garkalnes novadā  (60% no apdzīvotajiem mājokļiem šajā teritorijā), Tīnūžu pagastā (59%) un Mārupes novadā (52%).Noslēdzot kārtējo 2011.gada tautas skaitīšanā iegūto datu apstrādes posmu un piesaistot mājokļu adreses to koordinātām, CSP piedāvā telpiskās attīstības plānošanas speciālistiem, pētniekiem, studentiem un citiem datu lietotājiem iespēju iegūt telpisku informāciju par Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši tautas skaitīšanas programmai. Dati attēloti režģa kartē ar šūnas izmēru 1x1 kvadrātkilometrs. Latvijas teritorija ir sadalīta 65,6 tūkstošos šūnu, no kurām 33 tūkstoši ir apdzīvotas. Jāatzīmē, ka kartēs ir attēloti dati par 2011.gadā apdzīvotajiem mājokļiem.Animācija, kartes un režģa veida dati statistiskās informācijas telpiskai analīzei un karšu patstāvīgai veidošanai ir publicētas CSP vietnē sadaļā Datu vizualizācija.