Šestakova uzsvēra, ka pašlaik vissvarīgākais ir iespējami ātri veikt visus neatliekamos pasākumus, lai ierobežotu notekūdeņu iekļūšanu Baltijas jūrā.
Šestakova atzina, ka, VVD ieskatā, notikusī avārija nav tiešā veidā saistīta ar attīrīšanas iekārtu darbību, bet gan ar būves konstrukciju. Attiecīgi avārijas iemesli jāvērtē arī būvvaldei, kā arī jāpiesaista būveksperti, ko uzņēmums SIA "Liepājas ūdens" jau darot.
Kā uzsvēra VVD pārstāve - avārija vēl nav novērsta, līdz ar to videi nodarītais kaitējums arī vēl nav aprēķināts. VVD vērtēs, kuru amatpersonu saukt pie atbildības par notikušos avāriju, neskatoties uz to, ka tas ir negadījums, nevis ļaunprātīga rīcība.
Ņemot vērā, ka avārija pašlaik vēl esot vērtējama kā īslaicīga, jo tā tika reģistrēta svētdien plkst.16.30, tad būtisks kaitējums cilvēku veselībai un zivju resursiem nav nodarīts.
Pēc VVD aprēķiniem, stundā jūrā ieplūst ap 400 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu. VVD sadarbībā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir izveidojis 48 stundu prognožu modeli, kas uzrāda, ka jūras piesārņojums līdz otrdienas plkst.16 sasniegs Pāvilostu. Tas būs atkarīgs no vēja virziena un straumēm, piebilda Šestakova.
Cenšoties apturēt avāriju, Liepājas attīrīšanas iekārtām tiks būvēts pagaidu kanalizācijas vads, kas apietu sagruvušo sekciju, lai varētu palaist notekūdeņus pa pāri palikušo sekciju.
Kā skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.
Lai noskaidrotu, kādēļ ir notikusi avārija, Dejus ir sazinājies ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) speciālistiem, un šīs dienas laikā tiks panākta vienošanās par ekspertīzes veikšanu būvē.
Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.
Pašlaik ir apturēti visu veidu notekūdeņu plūšana uz attīrīšanās iekārtām gan no pilsētas, gan Karostas. Pilsētā ir samazināts ūdens spiediens un iedzīvotāji aicināti samazināt ūdens patēriņu.
Ņemot vērā, ka ir avārijas situācija, notekūdeņi tiek uzkrāti kanalizācijas tīklos, rezervuāros pirms notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, lai samazinātu neattīrītu notekūdeņu ieplūdi jūrā. Dejus norāda, ka iekšējos tīklos ir iespējams uzkrāt aptuveni 20 000 kubikmetru (m3). Vienā dienā pilsētā tiek radīti no 10 000 līdz 12 000 m3 notekūdeņu bez lietus notekūdeņiem. Kad rezervuāri būs piepildīti, palielināsies neattīrīto notekūdeņu apjoms, kas nonāks Baltijas jūrā, piebilst "Liepājas ūdens" vadītājs.
Dejus līdz pēcpusdienai atturējās prognozēt to, cik laika būs nepieciešams, lai varētu novērst avāriju.
Kā vēstīts, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.
Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.