Kā atzina zemnieki, patlaban lietavas traucē graudu, kartupeļu un sīpolu novākšanu. Kaut arī dažas dienas spīd saule, daudzviet vēl joprojām uz laukiem nevar uzbraukt lauksaimniecības tehnika. Lietus dēļ krietni cietusi arī graudu kvalitāte.
Kopumā novākto graudaugu un rapša ražas apmērs būs aptuveni par 30% mazāks nekā pērn, un pārtikas kvalitātei atbilstošu graudu ir maz.
"Šogad graudaugu raža ir apmēram par 30% mazāka nekā pērn. Ziemas kvieši nepārziemoja vispār, jo bija liels nokrišņu daudzums un mainīgi laikapstākļi. Līdzīga situācija ir ar rapsi un vasaras kviešiem. Toties kartupeļu raža šogad būs viena no augstākajām, lai gan cena solās būt zema. Rapsim un graudiem cena šobrīd ir nedaudz augstāka nekā pērn," sacīja Vidzeme saimniecības SIA Tēraudiņi vadītājs Valdis Možvillo.
Arī Vidzemes zemnieku saimniecības Lojas saimnieks Mareks Bērziņš sacīja, ka raža šogad ir par 25% mazāka nekā pagājušajā gadā. "To ietekmēja nepastāvīgie laika apstākļi - sliktā pārziemošana un lielais sausums vasaras sākumā. Tikai vasaras rapša ražu vērtēju kā vidēji labu Ziemeļvidzemei - tās ir divas tonnas no hektāra."
Gulbenes novada zemnieku saimniecības Torņkalns īpašnieks Andris Gargurnis atzina, ka attiecībā pret ieguldījumu šo sezonu vērtē kā sliktu.
"Ziemas rapsim iekūlums ir 2,6 tonnas no hektāra, kas ir labs rādītājs. Tikmēr ziemas kviešiem raža bija slikta - 3,5 tonnas. Arī vasaras kviešiem iekūlums ir tikai četras tonnas. Kopumā šī gada raža ir slikta, vērtējot pret ieguldīto darbu un investīcijām."
Tikmēr Krustpils zemnieku saimniecības Vīnkalni saimnieks Andris Felss sacīja, ka Latgales pusē ražas esot ļoti labas.
"Mums raža ir ļoti laba, jo atšķirībā no citiem reģioniem laika apstākļi bija tuvu ideāliem. Šogad pat ziemas rapsis pārziemoja labi, kas nenotiek katru gadu. Ražu kopumā vērtēju kā pieņemamu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Vasaras kviešu raža - 2,5 tonnas, ziemāji - 3,5 tonnas no hektāra. Ražas mazliet pabojāja vasaras sausums, bet, neskatoties uz to, vasaras rapša raža būs starp divām un trim tonnām, ko vērtēju kā ļoti labu," sacīja Felss.
Arī Ludzas zemnieku saimniecības Ezerlīči pārstāvis Aivars Trons norādīja, ka šogad graudu un rapšu raža ir ļoti laba.
"Raža ir uz pusi lielāka nekā pagājušajā gadā, kad Latgalē valdīja liels sausums un graudi vārpās vienkārši sažuva. Dažos laukos visai slikti pārziemoja ziemas kvieši, tomēr to vidējā ražība saimniecībā bija ap četrām tonnām, miežiem - 4,2 tonnas, rudziem - 3,8 tonnas un ziemas rapsim - 3,5 tonnas no hektāra. Esam jau iesējuši ziemas rapsi un tagad gatavojamies ziemas kviešu sējai," sacīja zemnieks.
Kā ziņots, šogad ievērojami mainījusies sējumu struktūra par labu vasarājiem, jo pavasara sākuma ieilgušā sausuma dēļ gājuši bojā apmēram 43% ziemāju platību un lauki tika pārsēti ar vasaras kviešiem, miežiem un rapsi. Ja 2010.gadā ziemāji no kopējās graudu platības aizņēma 53%, šogad tie veido tikai apmēram 32% no kopējās graudaugu platības. Graudaugu sējumu platības 2010.gadā bija 535 700 hektāru, kas ir par 5100 hektāriem jeb 0,9% mazāk nekā 2009.gadā. Šogad prognozētās graudaugu sējumu platības ir 516 600 hektāru.
Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gadā kviešu cenas salīdzinājumā ar 2009.gadu pieaugušas no 79,75 latiem līdz 110,21 latam par tonnu. Pārtikas kviešu sadārdzinājums bija no 85,11 latiem līdz 115,75 latiem par tonnu. Savukārt rudzu sadārdzinājums pērn bija no 56,02 latiem līdz 79,72 latiem par tonnu, bet pārtikas rudzu cenas kāpa no 57,22 latiem līdz 86,26 latiem par tonnu graudu.