Atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) gan sacīja, ka nav pieļaujams, ka jaunieši lieto alkoholu ne 1.septembrī, ne citās dienās.
Tomēr šis priekšlikums tika atbalstīts, tas pieņemts otrajā lasījumā. Par nobalsoja 42, pret 4, bet atturējās 29.
Par balsoja deputāti no SC, LPP/LC, ZZS, PS, kā arī atsevišķi deputāti no TP un JL. Tajā pašā laikā daļa JL un TP deputātu atturējās. Arī no TB/LNNK daži balsoja par, bet daži atturējās. Pret bija Valērijs Buhvalovs un Vladimirs Buzajevs no PCTVL, Pēteris Hanka un Mārtiņš Roze no ZZS.
Atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) sarunā ar Dienu pieļāva iespēju, ka komisijā, izskatot šo priekšlikumu 3.lasījumam, varētu būt lielas diskusijas. Viņš neizslēdza iespēju, ka to varētu arī svītrot. Deputāti ironizējot sacīja, ka tad jau jābūt konsekventiem līdz galam un jāaizliedz alkohola tirdzniecība arī 9.maijā.
Saeima šodien otrajā lasījumā noraidīja arī priekšlikumu pagarināt alkohola tirdzniecības laiku par vienu stundu – līdz 23:00. To atbalstīja 20, bet pret bija 61, balsojumā atturējās divi deputāti.
Alkohola tirdzniecības laika pagarināšana par vienu stundu palīdzēs apkarot “točkas”, uzskata V.A.Krauklis (TP). Viņa partijas biedre TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece gan norādīja, ka šis nav īstais ceļš, kā sildīt ekonomiku. Viņa uzsvēra, ka tieši Saeimas deputāta Māra Kučinska (TP) toreiz vadītā Valmieras dome panāca, ka Latvijā naktī tiek liegta alkohola tirdzniecība, ko 7.Saeima arī atbalstīja.
Tēma ir ļoti sensitīva un būtiska būs atbildīgās komisijas nostāja, ko valsts no tā iegūs, iepriekš Latvijas televīzijā sacīja Saeimas spīkers Gundars Daudze (ZZS). No rīta viņš vēl nebija izlēmis, vai atbalsta alkohola tirdzniecības laika pagarināšanu par vienu stundu – līdz 23:00. G.Daudzem nav viennozīmīga viedokļa, jo šai lietai esot divas puses.
"Būsim atklāti, ja cilvēkam ir pilnīga pārliecība, ka viņam šis alkohols ir vajadzīgs, tad viņš, visticamāk, arī līdz 23 atradīs, kur to iegādāties," teica parlamenta priekšsēdis, kurš pēc profesijas ir arī ārsts. Tāpēc jāizvērtē arī risks, kas būtu ļaunāk - ka kāds izdzers lieku pudeli šnabja vai viņš nonāks reanimācijā pēc saindēšanās ar nelegālu dziru. Cik tad tas izmaksās nodokļu maksātājiem, jautāja G.Daudze.
Viņš arī norādīja, ka grādīgo dzērienu tirdzniecības laika pagarinājums, radīs arī citu produktu papildus apriti tirdzniecības vietās.
Aldara valdes priekšsēdētāja Ināra Šure laikrakstam Dienas bizness atzina, ka alkohola tirdzniecības laiku vajadzētu pagarināt uz visu nakti. Tas valsts kasē varētu ienest papildus pusotru miljonu latu.
Savukārt Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas vadītājs Ainis Dābols ir pret alkohola pārdošanas laika pagarināšanu. "Tāpat jau tie, kas pērk par 50 santīmiem, nepirks naktī par trim latiem. Konjaku naktī neviens pirkt nebrauks," avīzei komentēja A.Dābols.
Kaimiņos Lietuvā alkohola tirdzniecība ir aizliegta no plkst.22 līdz plkst.8, bet Igaunijā no plkst.22 līdz plkst.10 rītā.
Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA), kas apvieno 13 alkoholisko dzērienu nozares ražotājus un izplatītājus, Saeimas balsojumu par alkohola jautājumiem vērtē kā populistisku un liekulīgu. Pēc asociācijas domām, lēmums kārtējo reizi apliecina tuvojošos vēlēšanu ietekmi. ARTA arī kritiski vērtē lēmumu atvieglot nosacījumus vīna ražošanai mājās.
"Deputāti ar balsu vairākumu nobalsojuši "pret" ieceri pagarināt legāla alkohola tirdzniecības laiku par vienu stundu, pamatojot to ar alkoholisma radītājām sekām, kas veicinās iedzīvotāju nodzeršanos. Un ar to pašu balsojumu tiek atļauta kandžas mājražošana, dziļi nediskutējot par to, vai valsts būs spējīga nodrošināt kvalitātes kontroli un vai tas neizraisīs masveida saindēšanos ar nepārbaudītas kvalitātes "pagrīdes" alkoholu. Vai tā ir atbildīga rīcība?," savā paziņojumā vaicā apvienība.
Pēc alkohola ražotāju un tirgotāju domām, deputātu cīņa ar "zaļo pūķi" un pret tautas nodzeršanos ir tikai ārišķīga – visa pagājušā gada garumā no likumdevēja puses nav sperts neviens solis vai iniciatīva, kas reāli risinātu samilzušo jautājumu ar pagrīdes alkohola tirgus plešanos plašumā un tā sekām. Tāpat jau vairākus gadus tiek diskutēts par alkohola patēriņa ierobežošanas programmām, īpaši jauniešu vidū, un pasākumiem, kas to veicinātu, taču šajā jomā nekas nav mainījies.
"Ir skaisti noteikt 1.septembri kā dienu bez alkohola tirdzniecības. Arī alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienība vienmēr ir iestājusies par atbildīgu alkoholisko dzērienu lietošanu un to tirdzniecības kontroli. Jautājums ir nevis par 1.septembri vai 15.maiju, bet par to, vai valstī tiek īstenota konsekventa politika alkoholisko dzērienu ražošanas, tirdzniecības, kontroles un kvalitātes jomā, vai valsts apzinās nelegālās uzņēmējdarbības graujošās sekas?"
Rimi ieceri noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu 1.septembrī vērtē neitrāli. Tirgotāja pārstāve Zane Eniņa norāda: ja šādu likumu ieviestu, tad tam būtu jāattiecas gan uz veikaliem, gan uz bāriem un citām vietām, kur iespējams tikt pie alkohola. Uzņēmums gan uzskata, ka aizliegums nekad nav efektīvākais veids, kā cīnīties ar kādu problēmu, jo arī šajā situācijā teorētiski iespējams iegādāties alkoholu savlaicīgi vai tikt pie tā nelegālā ceļā. Pēc Rimi pārstāvju domām, daudz svarīgāk būtu izglītot sabiedrību, īpaši bērnus un jauniešus, par alkohola lietošanas ietekmi, lai pirms 18 gadu sasniegšanas ne tikai 1.septembrī izskaustu vēlmi tikt pie grādīgajiem dzērieniem.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes locekle Astrīda Stirna savukārt uzskata, ka alkohola tirdzniecības aizliegšanai 1.septembrī varētu būt tikai pozitīvas sekas un tas ir atbalstāms solis. Viņa aģentūrai LETA uzsvēra, ka deputātu atbalsts esot teicams, jo, ikdienā strādājot ar jauniešiem, var skaidri saprast: jo mazāka ir alkohola pieejamība, jo labāk. Par to liecinot arī citu valstu pieredze. Viņa piebilst: parasti jaunieši nav tie, kuri iepriekš iepērk alkoholu vairumā vai dodas uz "točkām", lai iepirktu nelegālo alkoholu.
(pievienotas pēdējās sešas rindkopas)